kā es etsijā ar pašas kapeikpišanu cīnījos:

cilvēki ir nevērīgi un reizēm ieliek savus darinājumus par dažādām cenām. kādu no šiem darīnājumiem vēlējos iegūt arī es. sākumā apmulsu un pētīju-salīdzināju, meklēju kādu atšķirību. neatradu. apvaldīju tieksmi momentā paķert lētāko un aizrakstīju saimniecei, sak, dear maryna, kāda ir atšķirība starp to un šito, atskaitot cenu?

paiet viena diena, otra, trešā, ceturtā. piektajā manī pamodās soģis (starp citu, nevaru saprast, vai soģu vispār pasaulē ir daudz, vai tikai cibā/internetos viņi visi ir salīduši), un nekaunīgi izvēlējos lētāko. pēc pasūtījuma izpildes, protams, cena momentā tika izlabota uz augstāku.

bet nav tāda prieka, kāds, piemēram, būtu, ja es nopirktu lidbiļeti par kapeikām sistēmas kļūdas dēļ. varbūt tik tiešām sadarbības shēma "cilvēks pret cilvēku" ir efektīva, lai izskaustu vēlmi iedzīvoties par katru cenu? te es atcerējos kafejnīcu, kura ne to kijevā, ne to ļvovā ieviesa shēmu "maksājiet par ēdienu, cik uzskatāt par vajadzīgu", bet visai ātri atteicās no tās, jo visi, like, visi!! maksāja kapeikas un ļauni berzēja roķeles. var arī kafejnīca nav gluži "cilvēks pret cilvēku"?