vēl jāizstāsta baika par laiku.

sen, sen, sen mēs mainījām logus. guļamistabas logam pasūtīju bišk fancy furnitūru, jo bija īpašas prasības, ko pret to logu īstenot. logus uzstādīja. pēc laika attapos, ka neredzu logam ne mazāko fancy furnitūras pazīmju un nospriedu, ka brāķis. nospriedu arī, ka varētu uzzvanīt, pajautāt kaut kad, kad būs laiks.

laiks pienāca sešus gadus vēlāk (divus gadus pirms šodienas). pareizāk sakot, man bija tieši tik slikta diena, lai atcerētos par to, kā mani piečakarēja arī ar logu, un nolemtu beidzot to Atrisināt.

tante trubas otrā galā bija manāmā neizpratnē, ko es darīju visus šos gadus (uz šo jautājumu es nemācēju atbildēt. like, dzīvoju?). also, viņa izstāstīja man par mazmazītiņu kloķīti, kurš ir jāpagriež un viss notiek.

no otras puses, galīgi nav tā, ka nezināšana par kloķīti man visu šo laiku būtu traucējusi dzīvot.