antarctica starts here
16. Augusts 2018
14:48
stc, kur pazuduši stopētāji? (pa latviju, ne uz visādām serbijām un irānām)
kad pārvietojos ar stopiem, apsolīju sev kādreiz atdot parādiņu, vadājot citus (ilgi gan nācās gaidīt), bet nu esmu neizpratnē - stopētāju nav! vienu vienīgu reizi redzēju beibes, kas stopēja uz tukumu, bet es diemžēl pēc pāris km griezos uz tīreli, un es nebraukāju maz (pagājušonedēļ vien nobraucu pāri pār 1000 km). cilvēki ir bišk mazāki plukatas nekā manā jaunībā un apgādājušies ar saviem auto vai mainījusies paradigma, vai...?
15:27
vēl jāizstāsta baika par laiku.
sen, sen, sen mēs mainījām logus. guļamistabas logam pasūtīju bišk fancy furnitūru, jo bija īpašas prasības, ko pret to logu īstenot. logus uzstādīja. pēc laika attapos, ka neredzu logam ne mazāko fancy furnitūras pazīmju un nospriedu, ka brāķis. nospriedu arī, ka varētu uzzvanīt, pajautāt kaut kad, kad būs laiks.
laiks pienāca sešus gadus vēlāk (divus gadus pirms šodienas). pareizāk sakot, man bija tieši tik slikta diena, lai atcerētos par to, kā mani piečakarēja arī ar logu, un nolemtu beidzot to Atrisināt.
tante trubas otrā galā bija manāmā neizpratnē, ko es darīju visus šos gadus (uz šo jautājumu es nemācēju atbildēt. like, dzīvoju?). also, viņa izstāstīja man par mazmazītiņu kloķīti, kurš ir jāpagriež un viss notiek.
no otras puses, galīgi nav tā, ka nezināšana par kloķīti man visu šo laiku būtu traucējusi dzīvot.