gājēji, fellow autobraucēji un velosipēdisti var atslābt, pirmo vietu manā nemīļāko satiksmes dalībnieku topā neieņem viņi. autobraucēji tomēr apzinās kaitējumu, kādu var nodarīt, un ar atsevišķiem izņēmumiem ir ok. gājēji ir neprognozējami - gan tāpēc, ka pieredzes trūkuma dēļ neapzinās, kā izskatās (vai drīzāk neizskatās) uz ceļa, gan "esmu vājāks, varu atļauties" dēļ. velosipēdistus gandrīz vienmēr var apbraukt, jo nav tā, ka man gribētos nogāzt kādu no kājām ar gaisa vilni.
bet motociklisti iemieso visu, kas man dzīvē besī - to graujošo spēka demonstrācijas (izmērs, ātrums, skaļums...) un reālās neaizsargātības kombināciju. like, besī, kad lecas kāds, kurš reāli nevar turēt sitienu. sēdi biksēs un audzē spēkus. nu, un uz ceļa nevajadzētu parādīties ar tādu ātrumu un jaudu tiem, kas ir tik viegli traumējami. bet gan jau pieradīšu.