instruktors N māca man pārsniegt ātrumu. nē, nu kā pārsniegt - kā jau visi, braukt 5-7 km virs atļautā, laužot manu spītīgo vēlmi braukt uz 50 tur, kur max ir 50, uz 70 tur, kur max ir 70, vietās, kur ir rekomendējamais ātrums, braukt ar rekomendējamo utt utml. apgalvo, ka dēļ tādiem pareizajiem rodas visas avārijas, jo visi cenšas viņus apdzīt un cieš. nez, kaut kā nešķiet, ka problēma būtu tiem pareizajiem.
also, ieberzāmies - iebraucot ne to rāmavā, ne katlakalnā, karoče, kur ir 30 km zona ar radāru, kurš ierubī sarkano gaismu, tiklīdz tev ir kaut vai 2 km pa virsu (un kur es par prieku N braucu uz 35), dabūjām stāvēt un kaunēties. es - uzklausīt "kur tu tā nesies". da labi, vecīt, objektivitāte!

(ar to es negribu teikt, ka man ir pretenzijas pret instruktoru N. bet, šā kā tā, es taisos palikt pareiza)

enīvei, tagad man būs 2 nedēļu pauze, jo instruktors G ir atvaļinājumā, un pie instruktora N uz jaunajām nodarbībām es pierakstījos par vēlu. aš galva griežas, tik daudz pēkšņi brīva laika.