Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2015-01-30 21:40:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:mēs ar Dzemdi

patīkams pārsteigums, biju domājusi, ka nedzemdējušām nespīd:

Saskaņā ar likumu "Par seksuālo un reproduktīvo veselību", ķirurģisko kontracepciju var
veikt divos gadījumos:
­ ja sievietei ir vismaz 25 gadi, un viņa ir devusi rakstisku piekrišanu sterilizācijai
­ ja ir kādas medicīniskas indikācijas (arī sievietēm, kas jaunākas par 25 gadiem), ko apstiprina
medicīnisks konsīlijs, kura sastāvā ir ginekologs, urologs un divi citi ārsti. Un arī tad jābūt ir
rakstiskai pacientes piekrišanai

domāju, tā ir laba opcija sievietēm, kuras ir pārliecinātas, ka nekad, nekad nevēlas bērnus.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]chimera
2015-01-30 23:42 (saite)
ir cilvēki, kuri tā apgalvo, cik viņi par to ir pārliecināti - to labāk zina viņi paši.

es arī domāju, ka adopcija ir labs risinājums, ja domas tomēr mainās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]blond
2015-01-30 23:48 (saite)
Nu, par minēto sievieti esmu diezgan droša, ka viņa tieši tā arī domāja. Bet laiks maina. Es īsti neticu adopcijai kā risinājumam. Es adopciju vairāk redzu kā sociāli labdarīgu rīcību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2015-01-30 23:56 (saite)
ā, par vienu gadījumu gan es esmu diezgan droša - cilvēki, kas precējušies jau 22 gadus, un ir kategoriski pret bērniem.

un ir vēl viens pāris, kas gan ir precējies mazāk, nekā 10 gadus, bet arī noskaņots tieši tāpat. pagaidām vēl nav pārdomājuši.

nu, adopcijas sakarā mums viedokļi atšķiras - es īsti neredzu starpību starp saviem/ne-saviem bērniem (bet man, protams, bērnu nav, varbūt es kko nesaprotu).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]blond
2015-01-31 00:00 (saite)
Nē, es pienemu, ka tieši es kaut ko nesaprotu. Vienkārši man bērni ir, divi, pilnīgi atšķirīgi, un mana mīlestība uz viņiem ir milzīga. Un tajā mīlestībā tik lielu (un sāpīgu) daļu aizpilda savu un tēva trūkumu, nepilnību, vājību, kā arī spēju un talantu atpazīšana. Man vienkārši ļoti grūti iedomāties, ka ar adoptētu bērnu var būt kas identisks. Lai gan tas neizslēdz iespēju viņu no sirds mīlēt, tomēr man liekas, ka tam jābūt pavisam citādi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nord
2015-01-31 00:23 (saite)
Ar zīdaiņiem-jā, starpība biežāk nebūs kā būs, bet vislabākie audžu vecāki lielākiem bērniem ir tie, kuriem ir vairāki savi jau lieli bērni, jo viņi vecākus būs gan aplauzuši, gan ir sapratne, ka bērni vispār ir dažādi, pat savējie. Pretējā gadījumā ir risks, jo tad, kad neiedomājamus sūdus vāra savs bērns, nāk atklāsme, ka tā viņi dara, bet, ja tas ir ilgi izsapņotais bērns, bet no bērnu nama, tad saskaroties ar problēmām domā, ka tie ir sliktie, svešie gēni, pirmo gadu audzināšana, nepateicība utt, netiek galā un atdot atpakaļ, un tas jau ir psc bērnam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]klusums
2015-01-31 01:08 (saite)
Protams, tā var gadīties, bet ne jau visi bezbērnieki ir tik neapdomīgi un emocionāli stulbi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]klusums
2015-01-31 01:17 (saite)
Tas ir - vai ir kādi konkrēti cipari/pētījumi, kas liecina, ka šāds risks ir liels? Tik liels, ka ir pieminēšanas vērts?
Jo liekas ktk muļķīgi. Vai arī es esmu naiva?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nord
2015-01-31 01:33 (saite)
Jā (pētījumos par tēmu tas tiek pieminēts, protams līdzās daudziem citiem jautājumiem), bet ne lv (mums ir problēma, ka bērni adoptējami kļūst vēlāk, nekā tas būtu viņiem veselīgi, ka arī maz adoptēt gribētāju), tas bija labu laiku atpakaļ, kad daudz lasīju par šo tēmu, ar domu, ka tad, ja man nebūs savu bērnu, es noteikti ņemšu vairākus no bērnu nama, gribēju sagatavoties :D un augstāk minēto es iegaumēju, jo līdzīgi kā tu tagad, es toreiz saīgu. Par cik lasīju priekš sevis, neko neesmu noglabājusi, tādēļ tagad nesakasīšu saites, bet domāju, ka tas vien, ka mums tā rīkoties liekas muļķīgi, nozīmē, ka neesam riska grupā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]klusums
2015-01-31 01:50 (saite)
Sapratu - esmu naiva.
Nez, es par to domāju kategorijās, ka adoptējot bērnu, it īpaši lielu, tas noteikti, noteikti būs ar bagāžu, jo dievs zina, ko līdz tam viņš būs piedzīvojis un kādu iespaidu tas atstājis uz psihi. Un mana atbildība ir viņu pieņemt ar visu bagāžu. Un attiecīgi mēģināt līdzēt tikt ar to bagāžu galā. Un ka tas pilnīgi noteikti var nebūt viegli.
Mjā, bet neiedomājos, ka to var neiedomāties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nord
2015-01-31 02:16 (saite)
Fiška ir motivācijā, piemēram, man ir brīva vieta ģimenē, laiks, resursi, vēlēšanās (mani bērni ir lieli, vai es negribu savus), tādēļ es paņemšu bērnu (bez,ar lielāku, mazāku bagāžu) un palīdzēšu viņam izaugt, te cilvēki ir spējīgi/var/ir ieteicams ņemt lielākus bērnus. Vai sieviete, kura ļoti, ļoti, ļoti grib bērniņu, bet viņai nevar būt savi, bet tas ir viņas sapnis- savs bērniņš, lai viņai ir bērniņš, tad viņām no sākuma iesaka mēģināt mākslīgo apaugļošanos vai gaidīt rindā zīdainīti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]klusums
2015-01-31 09:12 (saite)
Ak, jā, citiem ir taču arī motivācija "gribu bērniņu". Tad jā, tad viss izklausās loģiski un tādiem tad drošāk mazu.

Bet vsp paldies par ideju apdomāt (lasīt pagūglēt) kādi vēl varētu būt zemūdens akmeņi lielāku bērnu adoptēšanai, gan jau ktk citu neiedomājos, pat ja par bagāžu sapratu pati.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2015-01-31 08:44 (saite)
nav vieglāk, ja apriori pieņm, ka visi bērni vāra sūdus un viņus grib izmest pa logu? neko nezinu, tikai lasu cibas mātes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2015-01-31 08:45 (saite)
grib---> gribas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?