hohohõ!

īsa pamācība, kā kļūt par Vieglprātīgo Kredītņēmēju, ne reizi mūžā neņemot kredītu.

tātad, kā kāds droš vien atceras: pirms diviem gadiem dzīvesbriedis saņēma mantojumu, kas sastāvēja no ļeņina laipni dāvāta dzīvokļa avārijas stāvoklī, aprūsējošā opeļa [uz to pat nedomājām pretendēt, atdevām citiem kārumniekiem] un Parāda [dažu simtu liela [kā es domāju] patēriņa kredīta, ņemta no ge money].
parāda sakarā tika aiziets uz ge money [es diemžēl negāju, jo vispābā esmu tikai morāli, ne juridiski iesaistīta, bet nu], kur tante pacilāja papīrus, pakasīja galvu un teica, ka iestāde nekādu parādu no mantiniekiem piedzīt nevarot. es tiešām nezinu, kāda ir ge money kredītu specifika.
atkārtošos - tas, ka parāds jāatdod nav, bija pašu ge money atbilde.

lāb, dzīvojam tālāk.

pēc diviem gadiem, tobiš vakar, pienāk vēstulīte, kura vēsta, ka mistiskais kantoris "gelvora" ir pārpircis mūsu parādu no ge money un mēs esam "godprātīgi" aicināti samaksāt to līdz 2. decembrim, minēti parāda procenti'n'shit. lieki piebilst, ka šo divu gadu laikā šajā sakarā pie mums vērsies nav absolūti neviens. ak, jā, parāds, kas, kā man likās, ir daži simti, ir divas štukas ^^ [var aizlidot uz taškentu un atpakaļ!!]
tas ir ķipa vispār kas?! es neko nezinu par kredītiem, un man īsti nav kam prasīt, manā ģimenē nav neviena kredītņemēja.

fiksi pagūglējot, kļūst skaidrs, ka tā ir ierasta gelvoras taktika - pēc simts gadiem pēkšņi uzpeldēt ar zdrastvujķe, ja vaša ķoķa.
jautājums ir klasiskās krievu literatūras garā - кто виноват и что делать jau nu nē, bet vispār jā.