Vai vari īsumā nespeciālistam pastāstīt, kādam priekšrocības ir šim rēķināšanas veidam?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Parāda kopējo bildi; salīdzināšana pret vidējo 2015-2019, izlīdzinot sezonālās mirstības svārstības; iknedēļas mirstības dati => skats uz izmaiņām dinamikā; škērsgriezums pēc vecuma grupām => izslēdz vidējo populācijas vecumu kā jaucējfaktoru; labi var redzēt atsķirību dažādās valstīs.

Vēl smalkāk/dziļāk tiek skatīts pēc mirstību cēloņiem (hroniskās slimības galvenokārt).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> Parāda kopējo bildi

Dati pa gadiem to parāda daudz labāk

> salīdzināšana pret vidējo 2015-2019

Šie gadi var arī nebūt reprezentīvi ilgtermiņā

> izlīdzinot sezonālās mirstības svārstības;

rēķinot uz gadu, tas izlīdzinās vēl labāk

> skats uz izmaiņām dinamikā

Tas nespeciālistam nav saprotams.

> škērsgriezums pēc vecuma grupām

Kas tas par zvēru?

> izslēdz vidējo populācijas vecumu kā jaucējfaktoru;

jaucējfaktors - ? Tas nav vārds, ko spētu saprast nespeciālists.

> labi var redzēt atsķirību dažādās valstīs.

bet valstis ir atšķirīgas, ka šādu atšķirību salīdzinājumiem būs maza jēga

> Vēl smalkāk/dziļāk tiek skatīts pēc mirstību cēloņiem (hroniskās slimības galvenokārt).

Šis arī ir tāds neskaidrs moments nespeciālistam. Kad studēju public health universitātē, tur analizēja, cik ļoti samazināta mirstība no infekcijas slimībām, un cik tas ir labi. Un cik ļoti ir pieaugusi mirstība no kardiovaskulārajām slimībām, un cik tas ir slikti. Bet neesam taču nemirstīgi un no kaut kā ir jāmirst. Tāpēc šis moments par to mūžīgo sliktumu man šķiet tikai kā profesionālais kretīnisms. Mirt vienmēr ir slikti, bet nespeciālistam es paskaidrotu, ka tā ir veiksme nomirt 90 gadu vecumā no sirdstriekas.

(Reply to this) (Parent)

Jā, es laikam nesaprotu, kādā tieši ziņā excess mortality būtu noderīgāks nekā kopējais mirušo skaits salīdzinot ar tuvākajiem 4-8 gadiem. būtu priecīgs, ja varētu drusku man to noprecizēt.

Katru gadu nomirst noteikts skaits cilvēku - ar hroniskām slimībām, negadījumos, vardarbīgā nāvē, utt.

Ja, teiksim, Latvijā tendence mirstībai būtu samazināties no gada uz gadu, tad es varētu saprast vēlmi dalīt sīkāk.

Bet citādi mums sanāk teikt, ka,
- ja COVID ir *būtisks* excess mortality cēlonis,
- tad: ņemot vērā, ka **kopējais** gadā mirušo skaits ir ļoti līdzīgs iepriekšējiem gadiem,
- jāsecina, ka bez COVID 2020. gadā Latvijā būtu nomiruši *ievērojami* mazāk cilvēku.

Citiem vārdiem sakot, mūsu mirstības līkne bez COVID pagājušogad būtu būtiski uzlabojusies? Vai ir kāds pamats tā domāt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ņemot vērā to, ka Latvijā kaut-kāda nebūt mirstība ar covid/no covid parādījās tikai gada beigās ir skaidrs, ka 2020.gadā mirstība neatšķirsies no iepriekšējiem gadiem. (Ceru, ka arī 2021.gadā nekas būtiski nepieaugs). Aprēķins uz gadu ir pārāk rupjš uz doto brīdi.

Tādēļ lietderīgāk skatīties tendenci ikmēneša vai iknedēļas mirstībai. Un te pat nebūs lielas starpības - skatīties t.s."excess mortality" vai vienkārši 2020.g. salīdzināt ar vidējo par iepriekšējiem gadiem. "Excess mortality" tik vien kā procentuāli parāda, par cik tad ir vairāk/mazāk nekā iepriekšējos gadus. Interesantas ir tendences.

Manā atsaucē, savukārt, ir ne tikai Latvija ar saviem maz gadījumiem un tikai neseno covid pieaugumu, bet arī citas valstis. Kur labi redzams, ka pandēmijai ir ietekme uz mirstību. Mirstības pieagumu nedala pēc iemesliem - ir viss kopā ar/no covid, hroniskās slimības, iekavētā veselības aprūpe u t.t.

Atgriežoties pie Latvijas. Ja pastāv hipotēze, ka pavasarī noteiktie ierobežojumi noveduši pie lielākas mirstības citu, ne-covid iemeslu dēļ, tad te būs redzams, ka nav gan. (Manis skatītie dati - kritusies mirstība no CSN, what a surprise! Kopēja mirstība arī pirmo pusgadu bija zemāka). Un, sākot no oktobra-novembra mirstība sāk pieaugt. Straujāk nekā citus gadus.

(Reply to this) (Parent)