Božena Chodunska

skazočnaja boļ

bozena

10/11/10 04:33 pm

...un vēl Dārgo Dakter, pēc sestdienas sporta kluba apmaklējuma man sāp vieta, ko pieklājīgi sauc "kāju augšdaļas iekšējie muskuļi un vieta, kur kājas saiet ... kopā" (nu ciskas un šekums). Sāp tā, it kā es normālas darba dienas garumā kopā ar huzāru pulkū būtu ... lekusi pār "āžiem".
Starp citu, intresanti, kāpēc skolas sporta nodarbību obligātajā programmā iekļauts šis cēlais vingrinājums - lēkšana pār "āzi", kuru veicot vai katrā klasē ir kāds nelaimīgais, kam ir lemts salauzt kādu locekli. Vai to var kaut kā pratiski izmantot reālajā dzīvē?

• Tu saki?
• Raksti droši

• morphine

  10/11/10 04:59 pm

  

  Man nekad nav nācies lēkt pār 'āzi', nemaz lāga šamo redzējusi neesmu; mums skolā nez' kāpēc šādas izdarības nebija jāveic. Bet es nesūdzos, it nemaz nesūdzos. :) Es patiesībā nedaudz šaubos, vai neesmu pārāk kusla un pārāk īsām kājām, lai vispār varētu to paveikt. :D

  • Reply
  • Thread

  • bozena

    10/11/10 05:11 pm

    

    tev - īpašie pundurāži.

    • Reply
    • Parent

  • bljanna

    10/11/10 05:36 pm

    

    Bij, bij mums tie āži. Un es pat ar savām īsām, strupām kājelēm pārlēcu :)

    • Reply
    • Parent

• unpy

  10/11/10 05:08 pm

  Sākšu ar to, ka lekšana pāri āzim ir katras jaunuves cienīga nodarbe.
  
  Par praktisko pusi, kas nav "pārleciens" tīri kā epitets, atceros, bērnības gados uztaisījām gaumīgu joku ar līdzbiedra iesprostošanu miniatūrā koka namiņā, kas bija domāts celtnieku pamatvajadzību apmierināšanai vienā "strojkā". Kamēr biedrs apmierināja savas vajadzības, pa četriem pievēlām durvīm priekšā lielo traktora riteni ar visu disku. Ko vēl visādi nostiprinājām ar visādiem palīglīdzekļiem. Bija visnotaļ smieklīgi skatīties, kā agrīnā vecuma pusaudzis mēģināja tikt ārā. Namiņš šūpojās un grīļojās, mēs ar interesi gaidījām, kad šī konstrukcija neizturēs jaunēkļa vēlmi pēc debesjuma.
  
  Negaidot ieradās "družiņņiki" un ļoti steigšus nācās pārvarēt visādu augstumu žogus. "Družiņņiki", acīmredzot, nebija lekuši "pāri āžiem" un sekot nespēja.
  
  Lūk, praktisks pielietojums. Tiesa, iesprostotais līdzbiedrs mūs visus nodeva.

  • Reply

• starro

  10/11/10 05:28 pm

  

  reiz vienreiz devos izjādē. nevar teikt, ka tas būtu tas, ko būtu vingrinājies kopš bērnības, lai gan citādi sportiski biju ļoti daudz vingrinājies. tad visādu iemeslu dēļ ieplānotā stundas pastaiga zirga mugurā pa taku izvērtās par četru stundu auļošanu pa laukiem un mežiem. pēc tam gan man tās tevis minētās "vietas" sāpēja nedēļu un pastaigāt nespēju trīs dienas. lūk, kur noder tie vingrinājumi - jātniekiem un tiem pielīdzināmiem põzētājiem. tiesa, vienreiz līdzīgi jutos pēc tam kad kārtīgu pēcpusdienu ar kursabiedriem nospēlēju hoķi uz aizsalušās driksas.

  • Reply
  • Thread

  • barbala

    10/11/10 11:38 pm

    

    Zirgu saprotu, a kā to var dabūt hokejā, pat uz Driksas?

    • Reply
    • Parent
    • Thread

    • bozena

      10/12/10 10:22 am

      

      To dabon, kad par spīti uz tās Driksas špagatā nostājas bez spenzūras.

      • Reply
      • Parent

• mugursoma

  10/11/10 07:25 pm

  

  Iemesls droši vien tāds pats, kāds ieviešot līdztekas. Iemācīt pārvarēt bailes un rūdīties, gaidot, kamēr atvilksies sāpes.

  • Reply

• bozena

  10/12/10 10:52 am

  

  Vispār jūs visi mani pārliecinājāt. Āžu sports ir derīgs un augsti godājams, un piekopjams.

  • Reply