reiz vienreiz devos izjādē. nevar teikt, ka tas būtu tas, ko būtu vingrinājies kopš bērnības, lai gan citādi sportiski biju ļoti daudz vingrinājies. tad visādu iemeslu dēļ ieplānotā stundas pastaiga zirga mugurā pa taku izvērtās par četru stundu auļošanu pa laukiem un mežiem. pēc tam gan man tās tevis minētās "vietas" sāpēja nedēļu un pastaigāt nespēju trīs dienas. lūk, kur noder tie vingrinājumi - jātniekiem un tiem pielīdzināmiem põzētājiem. tiesa, vienreiz līdzīgi jutos pēc tam kad kārtīgu pēcpusdienu ar kursabiedriem nospēlēju hoķi uz aizsalušās driksas.