Lūdzu pasakiet Viņķelei, lai viņa nomaina savu PR posteni vai varbūt, lai publiski neizsakās nemaz. Viņai ļoti vāji sanāk izteikt viedokli.
Jau kā Lab. minei viņai sanāca aizvainot gandrīz visus pensionārus, izstāstot, ka viņi nav nopelnījuši pensijas.
Svaigākā laža ir, ka onkoloģija un kardioloģija ir modes jomas.
"Iepretim onkoloģijai vai kardioloģijai, kas ir tādas kā modes jomas, par kurām runā visa valsts, psihiatrija mums vienmēr ir bijusi stigmatizēta," sacīja Viņķele. "
Šeit:
https://www.diena.lv/raksts/latvija/zin as/vinkele-par-prioritati-velas-izvirzit-p sihiatrijas-attistibu-14217064
Jau kā Lab. minei viņai sanāca aizvainot gandrīz visus pensionārus, izstāstot, ka viņi nav nopelnījuši pensijas.
Svaigākā laža ir, ka onkoloģija un kardioloģija ir modes jomas.
"Iepretim onkoloģijai vai kardioloģijai, kas ir tādas kā modes jomas, par kurām runā visa valsts, psihiatrija mums vienmēr ir bijusi stigmatizēta," sacīja Viņķele. "
Šeit:
https://www.diena.lv/raksts/latvija/zin
Bet vai tu to pārprati?
Es arī domāju, ka rūpes par onkoloģiju reizēm ir pārspīlētas, rēķinot pēc ieguldījuma/atdeves attiecības. Bieži tiek tērēti ļoti lieli līdzekļi par dārgām zālēm, lai iegūtu tikai dažu mēnešu ieguvumu. Mirstība no vēža ir ļoti augsta, tāpēc arī cilvēki ir ļoti emocionāli šajā jautājumā, bet diemžēl tā tas ir, un pat daudz lielāka nauda neko daudz procentuāli neuzlabos.
Savukārt psihiatrija ir pamesta novārtā un daudzi vispār nesaņem nekādu palīdzību. Bet tā varētu uzlabot dzīves kvalitāti ļoti daudziem.
Piekrītu, ka Viņķele varēja to pateikt labāk. Šeit tiešām derēja sīkāks paskaidrojums, jo redzu, ka šis nelietderīguma aspekts ne visiem ir skaidrs.
Sorry, sakrājies par valsts un pašu mediķu attieksmi pret šo nozari. Vairāk neturpināšu.
Tas var notikt bezmaz ar katru, tāpēc runāt par modes jomu ir jebkurā ziņā nekorekti. Sirds un asinsvadu slimības tieši tāpat bez pareizas profilakses un terapijas rada bēdīgas sekas. Tas, ka šīs nozares tiek daudz maz valsts finansētas, ir tikai apsveicami.
https://projects.fivethirtyeight.com/mo
Tas nav brīnums, jo kopš 80.-tajiem gan onkoloģijā, gan sirds-asisvadu slimībās ir atklātas gandrīz brīnumainas zāles. Psiho-narko, well, not so much (plus opiātu epidēmija).
Un, jā, protams, no onko un sirds-asinsvadiem mirst visvairāk, jo, nu, kaut kā beigās ta mums visiem ir jānomirst un parasti tas notiek no tā, ka organisms paliek tik vecs, ka sabojājas DNS (= vēzis) vai nolietojas asinsvadi (= infarkts, insults).
Bet ir vietā arī kritika, ka it īpaši tās jaunās onko zāles ir sarežģīts jautājums sabiedrības apmaksātai veselības aprūpei. Viņas ir tik nenormāli dārgas, ka rodas jautājums, vai ir vērts apdalīt citus sabiedrības locekļus, kas nesaņems medicīnisku palīdzību tāpēc, lai kāds diezgan sliktā pašsajūtā pavadītu vēl pāris mēnešus dzīves.
No kaut kā jau ir jāmirst, tomēr es izvēlētos nemirt no onkoloģiskas slimības, ja varētu izvēlēties, tā nāve neliekas diezko viegla.
Citādi, protams, nebūtu nekas pretī nomirt būdamai pie labas garjīgās veselības, iepriecinātai ar mākslas terapiju. :)
( man bērns projektu par to rakstīja)