Hmm, neesmu pārliecināta par to onko un sirds-asivadu slimību skaita pieaugumu. Šeit ir jauks grafiks par ASV, kur var diezgan jauki apskatīties, kā no 80.-tajiem šo slimību apjoms ir sarucis (pēc adjusting for ageing population). No otras puses psiho-narko ir pieaudzis.
https://projects.fivethirtyeight.com/mo rtality-rates-united-states/
Tas nav brīnums, jo kopš 80.-tajiem gan onkoloģijā, gan sirds-asisvadu slimībās ir atklātas gandrīz brīnumainas zāles. Psiho-narko, well, not so much (plus opiātu epidēmija).
Un, jā, protams, no onko un sirds-asinsvadiem mirst visvairāk, jo, nu, kaut kā beigās ta mums visiem ir jānomirst un parasti tas notiek no tā, ka organisms paliek tik vecs, ka sabojājas DNS (= vēzis) vai nolietojas asinsvadi (= infarkts, insults).
Bet ir vietā arī kritika, ka it īpaši tās jaunās onko zāles ir sarežģīts jautājums sabiedrības apmaksātai veselības aprūpei. Viņas ir tik nenormāli dārgas, ka rodas jautājums, vai ir vērts apdalīt citus sabiedrības locekļus, kas nesaņems medicīnisku palīdzību tāpēc, lai kāds diezgan sliktā pašsajūtā pavadītu vēl pāris mēnešus dzīves.
https://projects.fivethirtyeight.com/mo
Tas nav brīnums, jo kopš 80.-tajiem gan onkoloģijā, gan sirds-asisvadu slimībās ir atklātas gandrīz brīnumainas zāles. Psiho-narko, well, not so much (plus opiātu epidēmija).
Un, jā, protams, no onko un sirds-asinsvadiem mirst visvairāk, jo, nu, kaut kā beigās ta mums visiem ir jānomirst un parasti tas notiek no tā, ka organisms paliek tik vecs, ka sabojājas DNS (= vēzis) vai nolietojas asinsvadi (= infarkts, insults).
Bet ir vietā arī kritika, ka it īpaši tās jaunās onko zāles ir sarežģīts jautājums sabiedrības apmaksātai veselības aprūpei. Viņas ir tik nenormāli dārgas, ka rodas jautājums, vai ir vērts apdalīt citus sabiedrības locekļus, kas nesaņems medicīnisku palīdzību tāpēc, lai kāds diezgan sliktā pašsajūtā pavadītu vēl pāris mēnešus dzīves.