Božena Chodunska

Sabiedrība pārsvarā dzird tikai tos gadījumus, kad tiek lūgti ziedojumi jaunajām, dārgajām zālēm, un domā, ka tā ir vienīgā problēma, taču patiesībā drausmīga situācija ir jau ar pašu sākotnējo ārstēšanu. Kad personīgi ieraugi, kas notiek (un ļoti bieži nenotiek) onko nodaļās, tad gribas raudāt, kauties un kaut ko uzlaist gaisā reizē. Cilvēkam ir jābūt ar iepriekšējām zināšanām, izsišanas spējām vai aizmuguri, lai kaut vai jau pirms ārstēšanās sākuma dabūtu visus nepieciešamos izmeklējumus, kuri ļautu izvēlēties visoptimālāko ārstēšanas shēmu. Un, protams, rindas, mūžīgi saplīsušie staru aparāti, nepietiekamā uzraudzība pēc ārstēšanas, morāli izdegušie ārsti, kam vieglāk ir vienkārši formāli atšūt, utt. ujpr.
Sorry, sakrājies par valsts un pašu mediķu attieksmi pret šo nozari. Vairāk neturpināšu.