Božena Chodunska

Pareģojums

bozena

2/24/15 06:31 pm

Kad es biju pavisam maziņa, līdz apmēram trīs, četru gadu vecumam, es regulāri ieskatījos nākotnē. Es gandrīz katru nakti redzēju sapnī, ka mani vajā mazs, tāds kā rotaļu helikopters, kuram bija cilvēka saprāts un uzzīmēta multiplikācijas varoņa seja. Es bēgu, kur jau tāds bērns mēdz bēgt - smilšu kastē vai zem segas, bet aizvēsturiskais drona sencis mani atrada visur. Un vienmēr es virs galvas dzirdēju helikopterīša motora skaņu un propellera dūkoņu.
Es pamodos un raudāju. Ej nu sazini, ko tagad redz tādi mazi bērni, kad pamostas un raud.

• Tu saki?
• Raksti droši

• starro

  2/24/15 11:06 pm

  

  Vasarā nedēļu dzīvoju eiro kajakeru eiro telšu kempingā, kur šitādu druoņu spiets cauru diennakti dūca dažādos augstumos un tembros netālu virs galvas. Naids no pirmās dienas uz mūžu kopš.

  • Reply
  • Thread

  • bozena

    2/24/15 11:08 pm

    

    Bailīgi, ne?

    • Reply
    • Parent
    • Thread

    • starro

      2/25/15 02:10 am

      

      Besīgi

      • Reply
      • Parent

• dumshputns

  2/24/15 11:10 pm

  

  aha, man tas pats bija ar aizdomīgiem sliktiem onkuļiem, kuri tā kā nāca klāt, tā kā nenāca.

  • Reply

• bljanna

  2/24/15 11:23 pm

  

  Es 3-5 gadu vecumam gandrīz katru nakti redzēju sapnī, kā pa tumsu skrienu cauri nebeidzamai pļavai, kur zāle visu laiku aug tikai garāka un garāka, tā sen jau pārsniedz manu mazo bērna augumu. Viss, ko redzu, ir milzīgi, resni zāles stiebri un melna debess, līdz beidzot, tā bez atelpas skrienot, nonāku tumša, šaura grāvja malā. Abus krastus savieno necila laipa, otrpus laipai turpinās nebeidzamais zālajs. Es izmisīgi speru soli uz laipas, un laipa lūst, es krītu, krītu un krītu nebeidzamā melnā tukšumā, lidz no šī kritiena pamostos.
  
  Sākumā baidījos no šī sapņa tik ļoti, ka bail bija iet gulēt. Bet vēlāk pieradu pie sava iknakts ciemiņa.

  • Reply

• kuminjsh

  2/25/15 12:08 am

  

  Man atkal bija sapnis, kur es skrienu cauri tādam tjip gaitenim-anfilādei ar daudzām durvīm vien-aiz-otras, bet pakaļ dzenas KAUT KAS. Un aiz pēdējām durvīm ir glābiņš, bet man allaž uz to pēdējo durvju roktura aizķērās piedurkne, un tad es histēriski bļaudama modos.

  • Reply

• begemots

  2/25/15 09:12 am

  

  Man periodiski, vismaz reizi gadā līdz pat ~10 gadiem bija līdzīgs sapnis, tikai ne biedējošs.
  
  Sākums katru reizi bija cits, bet kaut kur braucu pa āru, bet beigās vienmēr pēc tam es ar savu ģimeni esam jau mājās un taisām ciet istabu durvis, jo tuvojas kaut kāda dūkoņa. Es aizeju viens pats uz citu istabu un saprotu, ka tā dūkoņa mani ir noķērusi -- tā paliek arvien skaļāka un es krītu, un pamostos.
  
  Bet tas nebija bailīgi, drīzāk tā interesanti.

  • Reply
  • Thread

  • bozena

    2/25/15 07:41 pm

    

    Man arī nebija tā, ka pavisam bailīgi, bet es nesapratu, ko tas helikopters grib.

    • Reply
    • Parent
    • Thread

    • begemots

      2/26/15 11:05 am

      

      jā, es arī nē, prātā zināju, ka tie ir citplanētieši, bet kāpēc viņi dūc un ko viņi grib, nebija skaidrs nemaz!

      • Reply
      • Parent