Božena Chodunska

Uzraksts pie "Kafijas namiņa" Brīvības ielā vēstī apmēram šito: "Kafija ir brīniškīga! Cik brīnumu gan nav nācis pasaulē atsaucoties uzaicinājumam "uz tasīti kafijas!"
Man liekas, viņi stipri pārspīlē kafijas nozīmīgumu demogrāfijas veicināšanā. Daudz vairāk brīnumu nāk pasaulē cēloņsakarīgi alus un stiprāku alkoholiski reibinošu dzērienu lietošanai. Vīrietis un sieviete. Iedzēra. Viņiem tas iepatikās un viņi nolēma dzert kopā. (Pilnīgi iespējams, ka, nebijis pasaulē bez alkohola, es vēl tagad būtu jaunuve, jo man, protams, liktos, ka kājas man kā kaijai, un arī degunam kāda vaina, un ar mīlu nodarbojas tikai ideāli daiļas meitenes, nu, apmēram tādas kā rītausma pār Jeņiseju).
Uz kafiju parasti aicina tiešais pusvadītājs, un tas parasti nav uz labu. Darba kafija vispār ir tik pretīga, ka to tak būtu jāaizliedz pavisam.
Nē, nu var jau būt, ka ar tiem brīnumiem viņi domājuši pavisam ko citu. Sēž, piemēram, divi architekti Costa Cafee un nozīmē visas salvetes ar burvīgiem stadionu dizainiem vai bāreņu namu risinājumiem. Vai atkal trīs komponisti komponistu savienībā komponē kādu svarīgu komponējumu un pie viena izdzer divus litrus melnas kafijas. Es lāga neatceros, ko dzēra Higss, kad atklāja Bozonu, bet Votsona un Krika tehniķi gan laikam dzēra kafiju.