Dziesma nav par krekliem
... tomēr pēc kautska kunga argumentētā izklāsta par kreklu gludināšanas pozitīvo ietekmi uz laulības dzīvi, aizdomājos, ka pēdējie pletkrekli, kurus esmu gludinājusi, bija mana papiņa krekli, kad vēl dzīvoju tēvamājās kā krietna meita, kas arī ticami izskaidro manu vēlāko sievas lomas fiasko par spīti vispārējai centībai un sekmīgi apgūtajai standartpaketei (kotletes etc.), jo iedomāties, ka katr(i)s un ikviens pilngadīgs radījums ar netraumētu tiesīb- un rīcībspēju ir pelnījis rūpēties par savu apģērbu pats, ir nejauka iedomība.
a nedod un nedod
/manu ceļa somu neviens cits nekad nekrāmēs, bet, ja tikai pamēģinās - kļūsu par histēriķi un uzrīkošu skandālu ar trauku plēšanu un asaru plūdiem (nemāku gan šito, bet izveikšu gan!).
Nevajag ne sūt ne brudierēt, ne daiļi iznesties, bet tik vien ka iemācīties tikt skaidrībā ar pletkrekliem. Jaatver kreklu pletēšanas kursi un tautas sāpe un demogrāfiskā krīze tiks maz pa mazam remdēta.
Lai slavēts Kautska kungs!
Ja uz visu paskatās no sadzīviskās prizmas, objektīvi sievietēm ar vīriešu darbiem izdodas tikt galā daudz sliktāk, kā otrādīgi. Kuram vecpuisim vispār tie sieviešu darbi vajadzīgi, bet tekoši jumti un bojāti sūkņi gan var būt iemesls laulībām.