Pārdomas pēc
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
maya ieraksta.Īstenībā es arī zinu vienu skumju stāstu. Kurā pati esmu viena no darbojošamies personām un kurš varbūt var liecināt par to, ka labāk pat nemēģināt palīdzēt, nedot cerības, ja neesi gatavs šīs neredzamās, bet ļoti stiprās saistības, kuras rodas jau pirmās pretim panākšanas brīdī, stiept gadiem vai varbūt visu mūžu.
Es reiz iepazinos ar invalīdu. Bez rokas - nu tā, līdz plecam. Cilvēks kā cilvēks. Vīrišķīgs ļoti, no tiem, kuri par spīti savai invaliditātei iespēj lietas, ko neiespēj "normāli" cilvēki. Kāpj kalnos un tml. Aktīvi darbojas visādās sabiedriskās organizācijās un biedrībās. Un ir ārprātīgi, ārprātīgi vientuļš. Jo tas viss, šī darbošanās, ekstrēmisms, mūžīgā atrašanās cilvēkos, nespēj aizpildīt to briesmīgo tukšumu. Draugu trūkumu. Sievietes trūkumu.
Protams, viņš to slēpa. Viņš tēloja ciniķi, vienaldzīgo, viņš mēdza pats pasmieties par savu kroplību un nekad neubagoja draudzību. Taču es visu redzēju un sapratu.
Mēs sākām drusku sarakstīties. Dažas reizes viņš aizveda mani un manu puiku ekskursijās uz dīvainām Latvijas vietām, kuras nezina neviens cits. Tomēr, man nebija īstas garīgas tuvības ar to vīrieti - nu, tādas, lai varētu pieņemt viņu par savu draugu, nevis tikai vienkārši gadījuma paziņu. Pārāk daudz atšķirīga pasaules uztverē.
Jā, vienu reizi es pat biju gatava ar viņu pārgulēt. Bet viņš nobijās, nokautrējās no savas fiziskās kroplības. Un tagad es domāju - labi, ka tā. Tas būtu bijis tik pazemojošs žēlsirdības akts. Vai arī vēl sliktāk - tādas perversas ziņkāres sakairināta tuvība. Un pēc tam - vēl briesmīgāks tukšums. Viņam. Jo nekas jau nesekotu. Un kauns man.
Jā, tā ka ar līdzjūtību jābūt uzmanīgiem. To nevar daļāt pa labi, pa kreisi. Jo tu pats paliec parādnieks uz mūžu katram, kam esi iedevis.
Comments
jā, jā man ir bijis drusku līdzīgi. arī ar invalīdu. bet viņā tomēr bija kaut kāda pašapziņa, kaut kāda stulba cerība, acīmredzot, aiz tā, ka nebija par daudz skumju grāmatu izlasījis, tas bija vienīgais, kas to glāba.
un vēl ir tā ar šitiem cilvēkiem. tu tikai parunājies, nu tā virspusēji, vai uzraksti kādu vēstuli. un tad vairs neraksti. un tad viņš sāk it kā nemanāmi, bet provocēt vainas sajūtu, ar tādiem viegliem puspajokam dramatiskiem mazvērtības sajūtu ietverošiem pārmetumiem. "nu ja, es jau domāju, ko gan TĀDA kā tu, var atrast manī"..."nu ja, es jau zināju, ka..."..."nu ja, es jau sākumā domāju, kāpēc gan nez tāda kā TU grib ar mani iet satikties", ļoti mokoši šādi cilvēki.
un vēl ir tā ar šitiem cilvēkiem. tu tikai parunājies, nu tā virspusēji, vai uzraksti kādu vēstuli. un tad vairs neraksti. un tad viņš sāk it kā nemanāmi, bet provocēt vainas sajūtu, ar tādiem viegliem puspajokam dramatiskiem mazvērtības sajūtu ietverošiem pārmetumiem. "nu ja, es jau domāju, ko gan TĀDA kā tu, var atrast manī"..."nu ja, es jau zināju, ka..."..."nu ja, es jau sākumā domāju, kāpēc gan nez tāda kā TU grib ar mani iet satikties", ļoti mokoši šādi cilvēki.
Bet ja Tev, piemēram, būtu ar viņu tā garīgā tuvība, tad tā vairs nebūtu ne līdzjūtība, ne perversa ziņkāre, un viņa invaliditātei nebūtu tādas nozīmes, vai ne?
(Reply to this) (Thread)
http://journal.bad.lv/delcomment.bml?jo
jāstaigā te un aiz tevis viss jāvāc zin :)
jāstaigā te un aiz tevis viss jāvāc zin :)
Bet protams. Tu domā, kaut kas mainītos, ja man tuvs cilvēks pēkšņi kļūtu par invalīdu? Es domāju, ka nē.
Lai gan. Varētu arī mainīties - bet tad tikai tāpēc, ka šis cilvēks justos bezpalīdzīgs, neticētu manām jūtām, kļūtu ļauns vai kašķīgs.... personība taču tādā gadījumā var mainīties neprognozējami. Un tad jau tas nebūtu vairs tas cilvēks, bet cits. Un, ja mēs šķirtos, tad nevis dēļ tā, ka trūkst vienas kājas vai rokas, bet trūkst paša cilvēka.
Jā, tādā ziņā liekas, ka vienkāršāk veidotos attiecības ar cilvēku, kurš jau ir invalīds. Ar nosacījumu, ka ir šī garīgā tuvība.
Lai gan. Varētu arī mainīties - bet tad tikai tāpēc, ka šis cilvēks justos bezpalīdzīgs, neticētu manām jūtām, kļūtu ļauns vai kašķīgs.... personība taču tādā gadījumā var mainīties neprognozējami. Un tad jau tas nebūtu vairs tas cilvēks, bet cits. Un, ja mēs šķirtos, tad nevis dēļ tā, ka trūkst vienas kājas vai rokas, bet trūkst paša cilvēka.
Jā, tādā ziņā liekas, ka vienkāršāk veidotos attiecības ar cilvēku, kurš jau ir invalīds. Ar nosacījumu, ka ir šī garīgā tuvība.
(Reply to this) (Parent)
nezinu. man arī bija līdzīgi, tuvs cilvēks invalīds. mēs abi skaidri zinājām, ka uzpūtīs rietumvējš (vai kurš nu vējš tas bija), un es pazudīšu nafig, un tas var notikt jebkurā brīdī (un beigās tā arī notika). es viņam ļoti nopietni jautāju, vai viņš parakstās uz šo tuvāko kontaktu, zinot, ka tas vienkārši beigsies. un viņš, pilnībā apzinoties savu izvēli, teica, ka jā.
un šobrīd es nejūtos vainīga par to, ka tas ir bijis, un man neliekas, ka viņam būtu sliktāk. varbūt tāpēc, ka viņš man deva pretī vismaz tikpat, cik es viņam, un, ja šīs attiecības bija žēlsirdības akts, tad es pat nevaru pateikt, kurš saņēma vairāk žēlsirdības - viņš vai es.
un es nejūtos vainīga par to, ka mani aizpūta rietumvējš, vienīgi stulbi, ka tas notika tik strauji. bet tas jau ir cits stāsts.
un šobrīd es nejūtos vainīga par to, ka tas ir bijis, un man neliekas, ka viņam būtu sliktāk. varbūt tāpēc, ka viņš man deva pretī vismaz tikpat, cik es viņam, un, ja šīs attiecības bija žēlsirdības akts, tad es pat nevaru pateikt, kurš saņēma vairāk žēlsirdības - viņš vai es.
un es nejūtos vainīga par to, ka mani aizpūta rietumvējš, vienīgi stulbi, ka tas notika tik strauji. bet tas jau ir cits stāsts.
(Reply to this) (Thread)
bet bāc, mans invalīds bija 18-gadīgs un paralizēts līdz krūtīm, ar diezgan skaidru priekšstatu, ka diez vai savā mūžā (kas nebija paredzams īpaši garš) dabūs kādu citu meiteni. un tik un tā šajās attiecībās nebija nekādas īpašās "žēlošanas", katrā ziņā ne vairāk kā jebkurās citās attiecībās.
pārlasīju tavu ierakstu un kostatēju, ka tam vīrietim nav bijis tikai vienas rokas. nez, neredzu tur nekādu milzīgu pamatu kompleksiem. vai kādu milzīgu pamatu domām par "perversiju", galu galā neba nu viņš būtu vienīgais, kas seksā neizmanto abas rokas ;P
pārlasīju tavu ierakstu un kostatēju, ka tam vīrietim nav bijis tikai vienas rokas. nez, neredzu tur nekādu milzīgu pamatu kompleksiem. vai kādu milzīgu pamatu domām par "perversiju", galu galā neba nu viņš būtu vienīgais, kas seksā neizmanto abas rokas ;P
Viss jau atkar'īgs no tā cilvēka - viņš kautrējās no tās briesmīgās rētas.
Nē, bet Tu lasi uzmanīgi:
-jebkurš akts ir želāstības vai aprēķina vai enivej kāds - ja nebalstās uz savstarpēju pievilkšanos, kaut vai tikai seksuālu. Un tādas no manas puses nebija.
Nē, bet Tu lasi uzmanīgi:
-jebkurš akts ir želāstības vai aprēķina vai enivej kāds - ja nebalstās uz savstarpēju pievilkšanos, kaut vai tikai seksuālu. Un tādas no manas puses nebija.
"interese" skaitās "pievilkšanās"? jo baidos, ka mani ar daudziem cilvēkiem saista pirmām kārtām interese par viņiem un viņu pasaules redzējumu. un tas pat nevelk līdz "fascinācijai".
vai arī - interese vērot, kā viņi atveras un mainās. kaut kā tā.
tas sanāk aprēķins?
vai arī - interese vērot, kā viņi atveras un mainās. kaut kā tā.
tas sanāk aprēķins?
Man liekas, ka interese vēl nav pievilkšanās. Interesēt var vairāk cilvēku nekā ir to, ar kuriem pievilkšanās.
nu, "pievilkšanās" man ir tikai ar kādiem trim, ne vairāk. varbūt pat mazāk. droši vien es atkal pārāk krasi definēju vārdus, jo cits droši vien šo "pievilkšanos" nosauktu par mīlestību.
hm.
nu tad jau man vispār nevajadzētu runāt ar cilvēkiem, ja es negribu būt aprēķinātāja.
nu tad jau man vispār nevajadzētu runāt ar cilvēkiem, ja es negribu būt aprēķinātāja.
(Reply to this) (Parent)
Jā, tas ir aprēķins:) Tu apmierini savu zinātnisko interesi;)
Es negribētu gulēt ar kādu, ar kuru nekas nepavelkās, tikai lai redzētu, kā viņš reaģēs.
Es negribētu gulēt ar kādu, ar kuru nekas nepavelkās, tikai lai redzētu, kā viņš reaģēs.
bā, nu ne jau tik traki :DDD been there, done that, bet tas nav tas.
bet es domāju - cilvēks, ar kuru reizēm ir silti. reizēm es viņu izjūtu. patiešām izjūtu. iespējams, reizēm viņš izjūt mani. pasaka kaut ko tādu, kas nav gaidīts, bet ir precīzs. un ir jautri kopā. bet es neraudātu, ja viņš no manas dzīves pazustu, ja viņš pazustu, tad es tikai klusītēm nolamātos, nodomātu, ka, cerams, turpmāk viņam klāsies labāk, un dzīvotu tālāk - kā parasti. tā ir "pievilkšanās"?
bet es domāju - cilvēks, ar kuru reizēm ir silti. reizēm es viņu izjūtu. patiešām izjūtu. iespējams, reizēm viņš izjūt mani. pasaka kaut ko tādu, kas nav gaidīts, bet ir precīzs. un ir jautri kopā. bet es neraudātu, ja viņš no manas dzīves pazustu, ja viņš pazustu, tad es tikai klusītēm nolamātos, nodomātu, ka, cerams, turpmāk viņam klāsies labāk, un dzīvotu tālāk - kā parasti. tā ir "pievilkšanās"?
nezinu. ir cilvēki, kuriem es dodu mazumiņu un paņemu no viņiem mazumiņu. bet tas, kas man ir "mazumiņš", viņiem ir ļoti daudz. viņi saņem ļoti daudz un dod pretī ļoti daudz. mērogu nesaderība.
laikam arī tā ir labi. un attiecības atkal kļūst līdzvērtīgas, jo, lai arī pirmajā acu uzmetienā liekas, ka viņi man ir pieķērušies vairāk kā es viņiem, patiesībā viņi ir tie, kas šajās attiecībās dzīvo vairāk.
droši vien galvenais ir godīgums. tas, ka abas puses zina spēles noteikumus un ir tos pieņēmušas.
laikam arī tā ir labi. un attiecības atkal kļūst līdzvērtīgas, jo, lai arī pirmajā acu uzmetienā liekas, ka viņi man ir pieķērušies vairāk kā es viņiem, patiesībā viņi ir tie, kas šajās attiecībās dzīvo vairāk.
droši vien galvenais ir godīgums. tas, ka abas puses zina spēles noteikumus un ir tos pieņēmušas.
Nu ja, godīgums. Pie tā tad arī paliksim. Lai gan arī godīguma jēdziens man nav lūdz galam skaidrs, bet nu galīgi negribas par to sākt diskutēt:)
(Reply to this) (Parent)
man ir lielas aizdomas, ka zinu to puisi (vīrieti). Viņš arī mani visur vadāja, uz savu vasarnīcu, dzīvokli, siguldu, pa visādām latvijas vietām (tikai pa naktīm), bieži arī gulējām kopā, bet tas ārējais cinisms un rūgtums bija tik liels, ka viņš pats sev apcērt ceļus uz normālām attiecībām.
bet līdzjūtības dēļ pārgulēt ir nejēdzīgi. turklāt pilnīgi lieki - rokas trūkumu seksā viņš lieliski kompensēja ar citām lietām.
bet līdzjūtības dēļ pārgulēt ir nejēdzīgi. turklāt pilnīgi lieki - rokas trūkumu seksā viņš lieliski kompensēja ar citām lietām.