blond

honeybee @ 15:57: nezinu. man arī bija līdzīgi, tuvs cilvēks invalīds. mēs abi skaidri zinājām, ka uzpūtīs rietumvējš (vai kurš nu vējš tas bija), un es pazudīšu nafig, un tas var notikt jebkurā brīdī (un beigās tā arī notika). es viņam ļoti nopietni jautāju, vai viņš parakstās uz šo tuvāko kontaktu, zinot, ka tas vienkārši beigsies. un viņš, pilnībā apzinoties savu izvēli, teica, ka jā.
un šobrīd es nejūtos vainīga par to, ka tas ir bijis, un man neliekas, ka viņam būtu sliktāk. varbūt tāpēc, ka viņš man deva pretī vismaz tikpat, cik es viņam, un, ja šīs attiecības bija žēlsirdības akts, tad es pat nevaru pateikt, kurš saņēma vairāk žēlsirdības - viņš vai es.
un es nejūtos vainīga par to, ka mani aizpūta rietumvējš, vienīgi stulbi, ka tas notika tik strauji. bet tas jau ir cits stāsts.