Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Ir 2018., bet Zigfrīdam Muktupāvelam aizvien ir TAS auskars.

E-pasta pirmais teikums: "X requests the pleasure of your company". Ja kādreiz gribēsiet iedzert ar mani alu, lūdzu, uzrunāt tikai tā, ja! :D

Tā vien šķiet, ka Cēsu alus ir stingri nolēmis darīt visu, lai vairs netiktu asociēts ar sūdīga, suslsveidīga, žļurgaina alus ražošanu. Tas gan nenozīmē, ka tā ražošana ir pārtraukta. Taču ne velti ir krietni paplašināts arī produktu klāsts. Un var jau būt, ka tikai man tā šķiet, bet salīdzinoši svaigi tirgū laistajiem produktiem Cēsinieks nemaz necenšas pa priekšu bīdīt savu Cēsu alus zīmoliņu, tā vietā to nobāž krietni neredzemā vietā. Piemēram, par šo limpeni , mana mazmāsīca domāja, ka tā ir igauņu ražojums. Garda, nekāda vainas, tāds drusku sliktāks Baikāls, toties kas par hipsterīgu pudeli! Dzer tādu un dungo līdzi Ewert and the Two Dragons! Saņēmu arī ieteikumu pamēģināt jaunos alus, no kuriem kadiķis nav garšots un nevelk, brūklene ir sūds, bet vīgrieze vismaz pagaidām ir garda. Bet lūgums pievērst uzmanību, ka beidzot, beidzot arī līdz Cēsiniekam ir aizgājis latvju (sūdiņu) zīmju trends un arī tur, protams, Cēsu etiķete pagalam neiederas - ilgi gastronoma plauktos pētīju, kas atbildīgs par šo brūvējamu. Taču visvairāk vēlos vērst jūsu uzmanību uz šie produktiem. Dzīvesstila dzērieni! Dzīvesstila dzērieni, es atkārtoju. Es gārdzu, mani mīļie, galvu atliekusi.

E: "tāpat visi kaut kad ar kādu triperi noliksimies. labāk to darīt mīļotā cilvēka skavās" #Love #Nāvīgi_labs_sekss

Katru reizi, kārtojot mantas mugursomā, nosmeju par tās apbružātājiem, mazajiem plēsuma caurumiņiem, kādi neparādās pat ar somas nolietojuma pakāpi, bet iegūstami vien, to kā apskādējot.
Skaistā, saulainā 2016.gada septembra vidus sestdienā mēs bijām pusceļā no apmēram 5 stundu gara brauciena uz Kuldīgu svinēt ex-kolēģim jubileju. Līst šampanietis, mēs skaļi maujam līdzi Enijai Lenoksai, piestājam nelielās ekskursijas pauzēs un mana neietilpīgā urīnpūšļa dēļ arī ļoti bieži random mežmalās. Un vienā no čuru pauzēm kungi arī pīpo, atkorķējam nākamo dzirkstošo, pļāpajam, smejam, tad kāpjam iekšā mašīnā un maucam mūzikas ritmā tālāk, līdz K. saka, ka nupat bija tāds jocīgs troksnis. Paskatāmies pa mašīnas aizmugurējo logu un tur viņa ir - apmēram 50 m attālumā uz ceļa mētājas mana mugursoma ar sevī vēl ietilpinātām divām vīna pudelēm. Mašīnu pāršalc skaļš smieklu vilnis, jubilārs, tērpies spīdīgā sudraba kreklā ar dekoltē līdz nabai, lec laukā un skrien pakaļ manai mazulītei, kuru, kā pieklājas, bijām aizmirsuši uz mašīnas jumta. Vīns bija vesels, bet soma ieguva apbružājumus, kas vienmēr liek sasmieties.

Bļanna biedram M.: Kas ir radošā grāmatvedība?
Biedrs M.: Radošā grāmatvedība ir vajadzīga cipara iegūšana, iztēlojoties pakalpojumus un servisus, kas sevī iever plašus, bet skaidri definētas un viegli maināmas funkcijas.

Čatā aizgājusi saruna no nopietni akadēmiskās līdz priekiem par elina grāmatas iznākšanu un visbeidzot arī līdz menstruālo asiņu izmantošanai glezniecībā. Kāds iebļaujas "peža!", top aizstājējvārds Sākotnes Muklājs.
Tas šodienai arī viss. Pieaugušie ir runājuši.

Dārgie draudziņi!

Es vēl aizmirsu pastāstīt, ka vakar piedzīvoju uzlidojumu. Raugi, lavierējot starp etiķainiem purniņiem gar centrāltirgus paviljoniem, pār zonu laidās prāvs pulks kaiju un, jau pirms viņas bija sasniegušas mani, es iztālēm dzirdēju smagnējus "pļek", tsūuuuuuu "pļek", tsuuuuuuu "pļek". Saprazdama, ka viņas strauji tuvojas man, es slaikos lēcienos pievārēju dažādas šķēršļu joslas (lasīt: peļķes), sarāvos cik maza vien varēju un strauji pieplaku pie piena paviljona mūriem. Uzlidojums bija beidzies. Tiku cauri ar tikai vienu baltu zīmogu plecs rajonā.
Šorīt no rīta man uz galvas diezgan sāpīgi uzkrita divi kastaņi. Man liekas, pasaule ar mani komunicē visai neierastos veidos un tas viss noteikti kaut ko nozīmē.

Jāatzīst, ka šī ir viena no interesantākajām mājas lapām, ko pēdējā laikā nācies skatīt: http://www.brakovska.lv/

Sadaļa "Par sevi" vēsta: "Cilvēki mani dēvē dažādos vārdos. "Zināšanu eņģelis" un "Krišjāņa Barona Dainu skapis""

Un tas, ka ir sadaļa "Tēzes", jau vien ir ko vērts :) Tur Vita sniedz dažnedažādas atziņas (ko tikpat labi var uztvert arī kā padomiņus, kā būt tikpat veiksmīgam, kāda ir Vita): ""Pasaule izvēlas vai nu labāko vai to, kas ir atšķirīgs. Kurš no šiem diviem esi tu?" - nav jēga būt tādiem pašiem kā pārējie - ja gribi gūt panākumus, tas nāk caur atzinību. Atzinību nesaņem viduvējības."

Un ir arī galerija!

The Crying Game

Boy George manis pēc nudien varēt nebūt sarakstījis nevienu citu dziesmu, un tik un tā būtu bijis gana :))
Un filma. Nu filma pats par sevi. Jo sevišķi šādos rudenīgos vakaros, kad, ticēdams aptieķa farmaceitam, esi nopircis Rinogel Spray, kas degunu netaisa vaļā pat ne par kripatiņu, toties ar katru spreju nāsī no tā kodīguma (es atvainojos, atsvaidzinošā efekta!) asaru kanāli sāk darboties absolūti nekontrolēti. Raudu spēle 2