Kojās esam pārvākušās par vienu stāvu augstāk un mums ir viena no labākajām istabiņām kojās! :) Jā, tas ir baigi forši, bet nu neskatoties uz to, esam dzīvokļa meklējumos, veselas 4 meitenes! Mēs meklējam 4istabu, vai labākajā gadījumā 5istabu par tādu palētāku summiņu. Zinu, ka izklausās neiespējami, bet ir! :) Ā un tagad, naktī, uz Maximu, uz nesen atvērušos Lulū picu :)
ai, es esmu laimīga! :)

Joprojām sēžu halātā. Ap kādiem 10:00 ierados mājās no vecās klases pasākuma pie vienas draudzenes laukos. Bija forši. Un liels bija mans pārsteigums, ka pēkšņi klases puiši sākuši sist man kanti. Viens jau it sevišķi. Godīgi sakot es biju pilnīgi šokā :D bet nu neskatoties uz to visu, bija lieliski satikt pusotru gadu neredzētas sejas. ā un izrādās man vecajā klasē ir divi topošie vecāki. Baigi agri, bet tāpat feini :)

Šovakar man ar veco vidusskolas klasi pasākums pie vienas no klases biedrenēm laukos. Visu iepriekšējo nedēļu par ko tādu es biju stāvā sajūsmā, jo es reti kādu esmu satikusi no vidusskolas laikiem. Man pat vienā brīdī uznāca milzumliela negribēšana uz turieni doties un braukt uz mājām vispārībā. Bet šīs domas man ātri vien pazuda, jo tomēr es gribu +/- visus satikt, pietrūkst :) Gribas papļāpāt. Es tik ceru, ka nebūs plika kopā iedzeršana kā tas mums bija agrāk. Es laikam esmu izaugusi no tiem gadiem :D

Kasans Saids Amers stāsta par lektoru, kurš pirms semināra izņēmis no maka divdesmit dolāru banknoti un jautājis:
- Kurš vēlas šos divdesmit dolārus?
Pacēlušās vairākas rokas, bet lektors bildis:
- Pirms tos atdodu, man kaut kas jāizdara.
Viņš nikni samīcījis naudas zīmi un jautājis vēlreiz:
- Kurš tagad vēlas šo naudu?
Atkal pacēlušās rokas.
- Un ja es izdarīšu šādi?
Lektors izveidojis no naudas zīmes bumbiņu un sviedis to pret sienu. Kad tā nokrita uz grīdas, lektors to zākājis, mīdījis kājām, tad parādījis auditorijai vēlreiz – sapluinītu un netīru. Viņš atkārtojis jautājumu, un atkal pacēlušās vairākas rokas.
- Nekad neaizmirstiet šo nelielo ainiņu! – lektors sacījis. – Nav svarīgi, kas tiek darīts ar banknoti, tie ir un paliek divdesmit dolāri. Arī dzīvē bieži gadās, ka mūs samīca, saburza, nolād un apvaino – bet mēs joprojām esam tikpat vērti kā pirms tam.

Man šīs divas dienas ir radošuma pacēlums. Visu laiku gribas rakstīt un to arī daru. Pirms kāda gada, ja ne pat diviem, man tante no Austrālijas atsūtīja savu stāstu, savas bēgļu gaitas. Viņa zin to, ka man patīk rakstīt un es uzskatu, ka tas man padodas tā tīri neslikti. Viņa man šo stāstu uzticēja un teica, ka varu darīt ar to ko gribu, vai nu pārvērst to grāmatā vai arī vnk atstāt to saviem pēctečiem. Es izlēmu, ka mēģināšu to padarīt par ko lielāku par parastu stāstu. Pagaidām par savu iesākumu esmu ļoti apmierināta. Tik cerams, ka man biežāk uznāks šādi iedvesmas mirkļi. Pagaidām ar to visu esmu tāda kā pārņemta. :)

Es šodien ļoti ar sevi lepojos. Izskatās, ka darbā būšu iedzinusi respektu vienai pavisam jaunai kolēģei. Tagad tik to atliek izdarīt ar otru, divreiz vecāku par mani. Zinu, ka būs grūti uz izskatās, ka viņai ļoti nepatīk, ja aizrāda. Bet nu pati jau vien ir vainīga, ja nemāk aiz sevis uzturēt kārtību. Šodien pamatīgi sakārtoju istabiņu. Nespēju vnk vairāk izturēt. Cerams, ka kārtība te uzturēsies ilgāk nekā par šo vienu dienu, ja ne, tad man arī istabas biedrenei būs jāsāk aizrādīt. Es laikam pamazām sāku kļūt pedantiska :D

Paudīšu savu neapmierinātību par Vienības gatves Maxima veikalu - Chinese Town veikalu. Pirms iegāju tur, es Maximā nopirku melnu rokas somiņu (sen jau vajadzēja). Pie kases, kā jau parasti visu preci laiž cauri pa otru pusi vārtiem. Eju iekšā čainīzā un pīkstu. Es ritīgā šokā, zinu jau, ka pie vainas somiņa. Pārdevēja pie kases tikai nosmaida un viss. Ok, staigāju pa čainīzu un skatos vai nav kādas lētas, melnas siksniņzandeles. Jā bija, bet tik 35. un 36. izmēri (manai kursa biedrene būtu stāvā sajūsmā). Nu neko, jāiet vien atpakaļ uz kojām un es zinu, ka vārtos pīkstēšu. Ok, izeju cauri vārtiem, protams, pīkstu. Pieeju pie pārdevējas, dodu savu somiņu, šī tik ar mani runā krieviski, bet es krieviski varu runāt tikai par krūšturiem :D Šī tur ar to somiņu kko darās, saka ka svītru kods pie vainas. Cik es zinu no savas pieredzes, ja pīkstētu svītru kodi, baltas, mīkstas lapiņas, tad visi cilvēki visos veikalos pīkstēti, jo tādi ir arī uz apģērba. Nu ok, pieņemu, ka viņai varētu būt taisnība. Eju cauri vārtiem, atkal pīkstu. Man sanāk ķiķis, eju atkal pie krieviski runājošās tantes un rādu, ka man somiņā ir ielikts pīkstulis, šī tur kko krieviski vervelē vēl pieminot Maximu, es tēloju idioti, ka neko nesaprotu un tad kkāds onkulis lauzītā latviešu valodā pasaka, ka man jāiet uz Maximu, lai šie tur izdarās. Ok. Aizeju uz informācijas centru, a tur tās pārdevējas, kas tur strādā pieceļas un aiziet. Ok. Es stāvu un gaidu, nenāk neviens. Beigās aizgāju pie kases pie vienas meitenes padusmīga izstāstīju savu sāpi un šī mani atbrīvoja no pīkstošā drauga. Bet es nesaprotu.. kā var pie kases strādāt latviski nerunājoša sieviete?! + kā var pie kases aizmirst noņemt pīkstuli?! WTF?!?!

Šonakt galīgi nenāk miegs. Nevaru izdomāt ko lai dara. Varētu kaut ko apēst, bet slinkums iet līdz ledusskapim, kur stāv Kāruma sieriņi. + Vēl klausos ko te, istabiņā spriedelē par pašpārvaldes tēmām. Mnja, es laikam tiešām nākošgad vairs neiesaistīšos, darbs tā kā pirmārajā vietā. Mnja.. laikam būs jāņem kaimiņa ieteikums vērā un jāiet pastaigāt pa sliedēm, kā tas tika darīts 1. kursā. Ai, demit.. es esmu galīgi nomocījusies.. grr..

Esmu atpakaļ Rīgā un manam 2 nedēļu atvaļinājuma ir pienācis gals. Godīgi sakot, man jau Smiltene bija nedaudz apnikusi, pārāk daudz miera. Es pat sāku nogurt no tā visa. Rīt šādas, tādas sīkas darīšanas un tad jātaisās, lai vakarā dotos dejot uz Vecrīgu. Gribas, ai kā gribas. :)

Godīgi sakot, man jau sāk pamazām vilkt atpakaļ uz Rīgu! Tik tiešām būšu ritīgi atpūtusies, bet nu man darbā ir + vēl 3 brīvas dienas, tā ka dzīve ir skaista! :D Mums šajā nedēļas nogalē Smiltenē bija pilsētas svētki un vakardien bija Apvedceļam 10 gadu jubilejas balle. Bija atbraukusi arī mana kursa biedrene. Aizgājām uz balli tad, kad visas foršās grupas jau bija nodziedājušas un pulkstenis rādīja tikai aptuveni 23:00! Aizgājām vēl uz Klondaiku, tur es satiku no teātra kolēģi un šis bez maz vai uz rokas uzrakstīja sev atgādinājumu, lai neaizmirst ar mani ballē padejot (tāpat neuzlūdza :D). Palikām līdz Credo un ziniet.. viņiem ir nenormāli seksīgs bundzinieks. No viņa TĀDS seksuālisms staroja, ka mēs ar kursa biedreni bez maz vai spiedzām ai sajūsmas! Vot to es tiešām nesaprotu, kā var panākt to, ka ķermenis izstaro ko tādu..
Šodien abas ar kursa biedreni vnk čillojām ārā pie mājas. Manējie bija aizbraukuši uz kapu svētkiem, bet mēs mājas priekšā lakojām nadziņus, spēlējām badmintonu, peldējāmies un vnk lieliski izklaidējāmies. Vārdsakot, savā pēdējā atvaļinājuma dienā, atpūtos uz pilnu klapi! :)
Bet nu, parīt es braucu atpakaļ uz Rīgu un mana dzīve atkal sāks pamazām ieiet tajās, pašās, vecajās sliedēs. Bet savu gmailu es joprojām turpinu bieži vien pārbaudīt un atbildēt uz viņa epastiem. Un man joprojām pa seju rotājas plašs smaids :)

Vēl neviens manā mūžā man telefona numura vietā nebija prasījis epasta adresi. Tagad es jūtos gluži vai piekalta pie gmaila. Pašai pat nāk ķiķis par sevi. Bet ir jauki saņemt, nevis sms, kur maksimums simbolu skaits ir 160, bet gan epastu, nevis uz draugiem.lv, bet gan uz gmail, kur, manuprāt, nav ierobežots simbolu skaits. Oriģināli un tas man patīk pat vislabāk. Kaut kas pilnīgi jauns, savādāks un mazliet neparasts. Par to man tāds ilgstošs smaids un sejas :)

Pagājušās nedēļas, pēdējās 4 dienas izmantoju diezgan produktīvi. No 4dienas - 6dienai dzīvojos pa Mežaparku. Jā, jā piedalījos dziesmīšos. Izmantoju pēdējo izdevību dziedāt X Skolu Jaunatnes Dziesmu Svētkos. Mēģinājuma laikā tā nosauļoju krūtežu, ka pēc tam āda sāka nākt nost. Vismaz lencītes vairs nav iesauļotas un par to man ir vislielākais prieks (sun). Un vispār, par brīnumu pašai sev, noslēguma koncertā man nemaz nebija nekādas tādas "WOUWOUWOUWOUW" emocijas, bija tikai "Uhh, ku labi". Visvairāk man patika Z. Liepiņa "Latvju zeme vaļā stāv". Tāda diezgan spēcīga, ņēmu un dziedāju ar visu sirdi. Ā un es tiku uz "Kāruma" reklāmas bukleta, kuru dalīja Dz.Sv. dalībniekiem. Tā bilde tur ir no iepriekšējiem Dz.Sv. Ai cik es tur maziņa izskatos, brilles uz acīm, mati astē, nu galīgi nekāda :D
Pēc dziesmīšiem pēdējā brīdī izdomāju palikt Rīgā. Tā rezultātā bez maz vai visu nākamo dienu nodzīvojos pa gultu, ķipa bija mazā romaņķika :D
Ā un nākamajā dienā brālis no Raunas atveda mazu kaķēnīti. Galīgi dulla, viņai patīk kāpt augšā pa kāju it īpaši tad, ja kājās nav garās bikses! Nokristījām par Knīpu. Un viņai patīk ķert visu, kas kustās. Visu iepriekšējo nakti nevarēju normāli gulēt, jo kā es pagriežos, tā šī iecērt savus nagus vai nu manā pidžamniņā, manās rokās, vai arī sāk pluinīt segu.
Ā un vakar, kad pusplika vakarā lasīju avenes, saķēru pamatīgas kakla sāpes. Šodien vai beidzos nost no sāpēm. Galīgi traki :/
Mjāa.. un šovakar jāsāk taisīt mājas vīns. Ritīgi gribas iemācīties, kā to dara :)

Citi tikai tagad iet gulēt, bet es ceļos, lai dotos uz Dziesmu svētkiem. Šie man ir pēdējie skolēnu dziesmu svētki, tad, kad būs nākošie, tad gan jau es būšu kļuvusi par vecu :D

Šodien darīju neko. Piecēlos diezgan agri, salīdzinājumā ar citām dienām - 11:00. Tik žēl, ka ārā lija un, kā izrādās, tad mājās nav neviena paša lietussarga. Tā nu līdz centram tiku tikai ap kādiem 14:00, aiznesu mammim pusdienas uz darbu, nopirku viņai vārda dienas dāvanu. Atnācu atpakaļ uz mājām, pamācījos dziesmīšu dziesmas un sāku taisīt vakariņas. Vārdsakot garlaicīga diena. Un man visu laiku aizmirstas, ka rīt no rīta 4:15 izbraucam ar kori uz Rīgu. Tas būs galīgi debīli, ja ko tādu aizmirsīšu :D

Šodien man no darba neviens nezvanīja, bet piezvanīju pati, jo biju aizmirsusi uzrakstīt vienu paskaidrojumu (blush). Šodien aizgāju beidzot atjaunot pasi, forši tantuki tur sēž. Pēc tam nedaudz paravēju sīpolu vagas, bet diemžēl neko daudz neizravēju, jo saule pamatīgi cepināju. Tā nu sīpolu vagas nomainīju pret klavierēm un mācījos dziesmu svētku dziesmas. Es nesaprotu kāpēc ir jābūt kaut kādām speciālām gājiena dziesmām?! Kapēc katrs koris nevar dziedāt ko grib? Un tās gājiena dziesmas ir kaut kādas 8 tautas dziesmas, kaut kāda viena latgaliešu, kuru ir ļoti grūti izdziedāt, neskatoties uz to, ka manī daļa ir latgaļu asiņu. Ā un es šovakar biju uz ezeru. Tik sen nebiju bijusi, tik forši izpeldējos, nevaldmāmi dievīgi. Tagad sēžu istabā, klausos radio101 mierīgos hitus, pērkoņa dūkoņu un smaidu par to, ka vakars turpināsies ar zema reitinga filmu, alu un daudz smiekliem. Mīlu savas atvaļinājuma pirmās dienas (sun)

Smiltenē līst. Dievīgi. Šodien man no darba zvanīja tikai divas reizes. Maz. Aizgāju pie mammas, bišķiņ pastrādāju, kādas divas stundas. Nogulēju kora mēģinājumu, kurš bija pl. 12:00! Man vienkārši telefonam otrs skaļrunis sabojājies un es nedzirdu, kad man zvana vai, kad zvana modinātājs. Viņš tikai novibrē i vsjo. Man 4dien jābrauc uz dziesmīšiem, 4:15 no Smiltenes! Bet tas piederas pie lietas. Uhh.. un tagad, pēc lietus, pa logu viegli ieslīd patīkami, atspirdzinošs gaiss. Būs jāiziet ārā :)

Vienai sievietei bija trīs meitas.Kad vecākā apprecējās un devās prom uz dzīvi pie vīra,māte palūdza,lai meita atsūta vēstuli par savu intīmo dzīvi.Pēc divām nedēļām atnāk vēstule,kurā rakstīts tikai viens vārds:Nescafe.Mamma sākumā neko nesaprata,bet pēc tam netīšām avīzē ieraudzīja Nescafe reklāmu;
-Bauda līdz pēdējai pilei.Un ļoti nopriecājās par meitu.
Pēc tam apprecējās vidējā meita,kurai mamma lūdza to pašu.
Pēc nedēļas atnāk vēstule no meitas:Benson&Hedges.Mamma sāk visās avīzēs meklēt minēto cigarešu reklāmu.Drīz viņa atrada tekstu:
-Extra Long,King Size.Un atkal nopriecājās par meitu.
Un beidzot pienāca kārta apprecēties jaunākajai meitai.
Tikai pēc pāris mēnešiem māte saņēma vēstuli:Britiš Airways.Māte atrada avīzi ar aviokompānijas reklāmu un izlasot tekstu,zaudēja samaņu.
-Trīs reizes dienā,septiņas dienas nedēļā,visos virzienos.

Bijām 3dien uz jūru ar pašpārvaldi. Atbalstījām savējos, kuri piedalījās volejbolu turnīrā un pie reizes ķērām pigmentu. Lieki teikt, ka esmu diezgan apdegusi un man joprojām surst pleci, neskatoties uz to, ka visu laiku nostopā ziežos ar pēcsauļošanās krēmiem. ā un vienam kolēgim no pašpārvaldes, uz muguras tagad ir paliels, koši sarkans plekis. Viņs mēģināja pats sev sasmērēt muguru ar sauļošanās krēmu un vietā, kur viņš pats sev netika klāt tagad ir milzīgs, sarkans un sāpīgs pleķis - izskatās diezgan amizanti :D

3dien ar vēl pāris dāmām pēc jūras devāmies uz četriem baltiem krekliem un varu apgalvot, ka beidzot esmu izdejojusies. Visvairāk man patika tas, ka tur es satiku savu pamatskolas simpātiju. Un pats smieklīgakais bija tas, ak viņš mani vispār nepazina, neskatoties uz to, ka es viņam kādas 50x garām pagāju un vēl pēc tam āra pie kluba visi kopā dziedājam "Tikai tā" :D
ā un vispār, ejot naktī pa Vecrīgu un dziedot "Ai jel manu vieglu prātu" konstatējām, ak mums visām trijām baigi smui sanāk :D

Dievīga diena tā šodiena. Pārsvarā visu dienu ar kursa biedreni pavadījām centrā. Staigājām pa veikaliem un vienkārši izklaidējāmies. Beidzot ieviesu savu mīļāko krāsu (dzelteno) ne tikai veļas kastē, bet arī drēbju plauktā. Un vispār es visu dienu jūtos sasodīti labi. Tas varbūt pateicoties manam jaunajam pielūdzējam vai arī patīkamajam laikam aiz loga. Ai, kā gribas visu laiku atrasties ārā, zālītē un dzert aukstu aliņu ^^
Ahh.. cerams, ka nākamnedēļ, manā atvaļinājuma laikā arī būs tik pat dievīgs laiks ^^