Man šīs divas dienas ir radošuma pacēlums. Visu laiku gribas rakstīt un to arī daru. Pirms kāda gada, ja ne pat diviem, man tante no Austrālijas atsūtīja savu stāstu, savas bēgļu gaitas. Viņa zin to, ka man patīk rakstīt un es uzskatu, ka tas man padodas tā tīri neslikti. Viņa man šo stāstu uzticēja un teica, ka varu darīt ar to ko gribu, vai nu pārvērst to grāmatā vai arī vnk atstāt to saviem pēctečiem. Es izlēmu, ka mēģināšu to padarīt par ko lielāku par parastu stāstu. Pagaidām par savu iesākumu esmu ļoti apmierināta. Tik cerams, ka man biežāk uznāks šādi iedvesmas mirkļi. Pagaidām ar to visu esmu tāda kā pārņemta. :)