Šodien bija mana pirmā nopietnā darba diena. Un jā, es strādāju vīriešu nodaļā. Pārsvarā visu laiku nostrādāju gar krekliem, jo preces ir vnk nenromāli daudz. tik dīvaini patiesībā no krūšturiem mesties iekšā vīriešu apģērbos. redzēs kak buģit. ta jau man tur viss patīk. var redzēt, ka tas ir vācu uzņēmums, jo viņi ir ritīgi piedomājuši pie personāla un tā motivēšanas. prieks censties :)

Pēdējo dienu atklāsme - lai atrisinātu problēmas un iegūtu atbildes uz visiem samilzušajiem jautājumiem vajag vienkārši parunāt! Savā ziņā nepatīkama, bet ļoti efektīva lieta

šodien aizgāju uz nu jau savu veco darba vietu, parakstīju pēdējos papīrus, paņēmu savas darba kurpītes, atdevu apdrošināšanu, Plazas atlaides karti un devos atpakaļ uz kojām. Pirmdiem jau jāierodas jaunajā darba vietā, jāparaksta darba līgums un aiziet! Vienīgi besī, ka es kavēšu finanšu vadībā kontroldarbu! Tas man ļoti, ļoti nepatīk. ā un ceru, ka darba grafiks tiks sastādīts tā, ka es arī tā smuki tieku uz skolu, galīgi negribas kavēt, jo šogad lekcijas ir pavisam interesantas

Kamēr citi ballējas - es sēžu kojās. Protams, es arī saņēmu uzaicinājumu doties līdzi, bet ne e, negribas. Es drīzāk gribētu kaut kur aiziet padejot un šo vēlmi piepildīšu 6dien. Es tik nesen sapratu, ka veselu mūžību(2-3ned) neesmu bijusi kreklos! Interesanti ir tas, ka agrāk es varēju bez tā visa iztikt. Varēju tikai strādāt, mācīties, ēst un gulēt, bet tagad man tā ir bez maz vai fiziska nepieciešamība vismaz reizi nedēļā aiziet kaut kur paballēties.
ā un nākamnedēļ sākšu strādāt savā jaunajā darba vietā! Redzēs kā būs. Es jau visu laiku baidos, ka kaut kas varētu noiet greizi, bet tad atcerējos, ka gluži līdzīgas bailes mani pārņēma pirms es sāku strādāt savā agrākajā darba vietā. Nevajag baidīties, vajag rīkoties un viss būs kedās. Tā tam vismaz vajadzētu būt.
Ok, kamēr tagad citi ballējas, es uzvārīšu sev tēju un uzlikšu kādu filmu.. vai arī palasīšu socioniku.. starpcitu tā ir ļoti interesanta tēma ;)

zb.
es neesmu gulējusi veselas 20h.
es esmu nostrādājusi 15h pēc kārtas.
man ir jāuztaisa kkāds debīls darbs personālvadībā.
es esmu ātri aizkaitināma (nav man PMS).
un jā.. saulrietā ļaujiet man pabūt vienam.
gribu brīvdienas - mierā un klusumā. Atpūsties, snauduļot, vārtīties pa gultu, skatīties 1000 un 1 filmu pēc kārtas un grauzt burkānus. Uhh.. :S

Pirms kādas stundas saņēmu no mammas atgādinājuma zvanu, ka šodien noslēdzas akcija, kad var izdevīgi abonēt savus mīļākos preses izdevumus. Kā izrādījās, tad tas bija mājiens, lai es viņai uz ziemīšiem atkal uzdāvinu abonamentu. nu ko, sacīts darīts - pirma Ziemassvētku dāvana jau iegādāta! Tik jācer, ka par viņu neaizmirsīšu (giggle)

P.S. Līdz Ziemassvētkiem 2 meneši un 1 nedēļa :)

Forši. Izskatās, ka varētu atkārtoties tas pats, kas pagāšgad, ka uz savu vārda dienu netiku uz mājām. Stulbākais ir tas, ka tas nav tas milzumlielais iemesls kapēc es uz turieni braucu. Man vnk vajag tikt uz banku pārslēgt studiju kredītu un mans dārgais galvotājs dzīvo ~130km no manas tagadējās atrašanās vietas. Demit! Vārdsakot šis, manas darba kolēģes, burvelīgais paziņojums sabojāja man visu atlikušo dienas daļu.

Zinu, ka man vajadzētu saņemties un beidzot līdz galam sataisīt prezentāciju uz 1dienu, bet nogurums pēc darba pamatīgi ņem virsroku. Kur ir mans radošums un bezmiegs tad, kad man tas ir vajadzīgs visvairāk?

Šīvakara spārnotākais teiciens ar manu draudzeni - es esmu izsmalcināta egoiste, kura valkā kokvilnas Calvin Klein stringus :D a ko man darīt? :D

Visu vakaru sāp galva. Reāli besī tā spiedošā sajūta deniņu rajonā un vispār manī sāk parādīties rudens pazīmes - drūmums un visu laiku gribas grauzt cepumus pie tējas, šoreiz gan tējas vietā dzeramais banānzemeņu jogurts, bet nu tas tā. Gribas kaut ko cukurotu, lai nedaudz pasaldinātu savu rūgto garastāvokli. Vismaz kādu pozitīvisma lādiņu guvu šodien kora atlasē. Jā un es dziedāšu Turības korī, soprāniņos, jau tagad žēl, ka nebūšu uz 100% visiem mēģinājumiem, bet nu.. ko darīt?! Jāstrādā jau kādam ir :)

Tikai nesen kā pamodos. Vakardien atkaļ jau bijām uz ČBK, bija jauno grupu festivāls - ritīgi patikās. Šoreiz pie sava vīrieša nepaliku, jo zināju, ka es nespēšu no rīta piecelties un doties uz lekcijām, bet gribēšu palikt viņam blakus. Tā visa rezultātā gultā es ielīdu tik piecos no rīta un vispār, kad pirms 10 bija jāceļas, jutos pat tā diezgan labi izgulējusies! Nu ok, trešās lekcijas laikā ar kursa biedreni nācām uz kojām pagulēt un pie viena nogulējām arī ceturto lekciju (blush).
Vakar kreklos satiku arī vienu savu klases biedru - čali, ar kuru man nekad nav bijušas tādas normālas attiecības, jo man viņš vnk nereāli besī. Biju nedaudz izbrīnīta, ka viņš ne tikai ar mani sasveicinājās, bet arī pajautāja kā iet, kas jauns, ko daru utml. Smieklīgāk bija tad, kad viens viņa draugs, arī no koorporācijas, galīgi sadzēries gribēja ar mani dejot un šis viņam tā saka - eu, ko tu dari, tu tā uzmanīgi, viņa ir mana klases biedrene! Ai, bij foršs vakars :)

Skola iet jau otrā nedēļa. Biju SICā, jo man laikam nu jau bija kredītproblēmas. Izrādās, man tur sistēmā vnk neesot ielikts viens ķeksītis! Divas reizes SICa meitenei vēl pārprasīju vai točna viss būs ok, viņa teica, ka ja un, ka nekādi 62Ls nebūšot skolai jamaksā. Kaut kādi sviesti ar tiem valsts kredītiem. Varēju taču vnk but nenormāli gudra un tikt budžetā.
Starpcitu aizmirsu pieminēt, ka šogad ir tik daudz jaunino studentu, ka pat pagās 2dien skolas lētākajā ēdnīcā brutāli pietrūka pārtika! Es biju vnk šokā šito uzzinot, kā kad viņi varēja nerēķināties ar to, ka būs lielāks pieprasījums uz paiku! :D ā un es vispār biju apņemusies nebastot nevienu lekciju, it sevišķi jau savu izvēles kursu - mārketingu. Kā tad, šorīt nogulēju pirmās divas lekcijas. Nu ok, nogulēt nenogulēju, bet nu es vnk nekādīgi nespēju savu vīrieti atstāt vienu pašu gultā. Turklāt viņam blakus gulēt nav īpaši veselīgi - miegs nemaz nenāk, bet nākamajā dienā, darbā lūztu nost.
ā un izrādās, ka vēlviena mana draudzene no SP ir 5 mēnesī, tik jauki patiesībā :) tas drošvien izskaidro to, kāpēc es viņu vēl neesmu redzējusi skolā :)
Hmm.. kas vēl.. ā man ļoti patīk šis atvasaras laiks. Vakarnakts bija tik silta, ka pilnīgi gribējās sēdēt ārā un nemaz neiet iekšā :)

šodien pirmā skolas diena un tikai šodien sapratu, ka mācos jau 3. kursā! Pagaidām tās divas lekcijas kuras man bija liekas tādas interesantas. Nu ok, tā finanšu vadīšana šodien likās tāda nu tāda, bet nu es domāju, ka ar laiku iepatiksies ;) kurss, protams, ir samazinājies. Nu jau no trim grupām esam vairs tik 2. - maz! Bet tāds prieks satikt visus tos cilvēkus, kuri nav satiki veselu gadu un tie mazie pirmkursnieki - ritīgākie sīcīši, zaļi un vēl neko nesaprot un nezin, eh nostaļģija :)

Vakardien biju Baltajās naktīs, godīgi sakot, āogad man patika labāk, drošvien tāpēc, ka šogad kompānija bija daudz feināka nekā pagāšgad. Vislabāk no tā visa man patika Laimā, kur par zīmējumu varēja tikt pie šokolādes un nedaudz patika Spīķeri. Bijām vēl aizgājuši līdz Kultūras koledžai, Nabaklab, pastāvējām pie Radio101 un 3min paskatijāmies Brīvdabas kino Vērmanes dārzā. Savā ziņa riebās, ka visu nepaspējām izstaigāt, bet nu nekas. Vismaz vakara noslēgums to visu kompensēja un priecājos, ka aizgāju ar Viņu uz Baltajām naktīm par spīti lielajām iesnām :)

Šodien 1.sept. nav nekādas tādas sajūtas, kas katru gadu, jo šogad Turībā lekcijas sākas tik no 6.sept. Savā ziņā feini, bet nu tāpat jātaisās un jāiet šovakar uz ČBK, bet rīt kārtējais gājiens pa dzīvokļiem :)
ā un pateicoties man visas kojas smaržo pēc keksiem ^^ ak es riebīgā. pat viena meitene ienāca virtuvē un teica, ka baigi labi smaržojot :)

Izskatās, ka rīt daudziem ir 1.septembris. Man 1.septembris būs tikai nākoš 1dien, tad man būs iekšā arī ritīgā svētku sajūta, bet nu neskatoties uz to, ka es rītvakar iešu svinēt Zinību dienu, bet tikai tādēļ, ka manai kursa biedrenei/istabas biedrenei/ļoti labai draudzenei rīt ir jubileja :)
To, ka tuvojas pirmā skolas diena var just arī pēc rosības kojās. Izrādās, ka šogad kojas esot vnk pārbāztas, cilvēki pat stāvot rindās uz istabiņām! Vismaz te atkal būs kāds dzīvīgums. Ā un izrādās, ka viņi mūs no 2. stāva pa velti pārsūtīja uz 3., jo 2. stāvs tomēr nebūs tikai vienīgi ciemiņiem. Basketbolisti pat ielikti 6vietīgajā istabiņā!

Jau kādu laiku esmu atpakaļ no ceļojuma uz Horvātiju, bet tikai tagad es esmu saņēmusies, lai par to kaut ko uzrakstītu. Sīki un smalki es neko nerakstīšu, jo tad būs garum gari un nevienam negribēsies lasīt, kur nu man pēc pāris gadiem pārlasīt :D Bet nu vienu es varu teikt droši - tā ir zeme, kurā ir vērts iemīlēties un braukt vēl, un vēlreiz.
Prom ceļojumā es biju 8 dienas un šo dienu laikā bija piedzīvots tik daudz, ka es tikai šodien sapratu to, ka esmu biju pie Adrijas jūras. Vārdsakot es izlēkājos pa viesnīcu mīkstajām gultām, redzēju augstumaugstus kalnus, tā ka ausis krita ciet pa viņiem braucot, redzēju dzirdi zilu ūdeni - jūru un ezerus, pirmo reizi peldējos krāčainā kalna upē un Adrijas jūrā, pirātu kuģī dejoju uz galda un par to dabūju mazo bērnu krekliņu, kurš knapi līda pāri pupiem, redzēju jūras ezi un jūras gurķi, dabuju milzonīgi lielu zilumu(kurš tagad ir violeti dzeltens) uz kreisā augšstilba, redzēju Splitu - balto pilsētu, braucu raftingā pa kalnu upi pamatīgā negaisā, peldējos Balatona ezerā, kur ūdens visur visur VISUR tikai līdz nabai, ēdu astoņkājus, kalmārus, mīdijas un krabi, pagaršoju horvātu neticami garšīgo saldējumu, degustēju vīnus skaisto sieviešu ielejā Egerā, ievēlējos tūkstošs un vienu vēlēšanos braucot pāri visiem jaunajiem tiltiem, pagaršoju horvātu arbūzu no horvātu laukiem - ārprātā ņammīgi, ēdu ungāru milzumlielās gardās pankūkas - nu atkal jau neticami garšīgi, noķēru brūnumu, nosauļoju puspieri, jo otru puse šad tad sedz mati :D un vēl, un vēl, un vēl.. tās ir tādas emocijas, kuras nevar izteikt vārdiem un, kuras nespēj izteikt bildes. Tā ir zeme, kura ir jāredz ikvienam. Neizsakāmi skaista, koša, kura aicina sevī iemīlēties. Ā un es pagaršoju arī rakiju - horvātu tradicionālo dzērienu 8.00 no rīta, bija labs :D laikam tas īsumā būtu viss.. :)

Pēc 3h dodos pāri LV robežām uz Adrijas jūru. Iekšā ir mazais pirmceļojuma satraukums, jo man joprojām neticas, ka es beidzot to visu skaistumu redzēšu dzīvē. Kā jau parasti ceļojumos to daru, tad arī šoreiz rakstīšu mazo ceļojuma dienasgrāmatu. Ar roku. Sen aizmirsta lieta, bet ļoti patīk. It sevišķi tad, ja tas viss tiek rakstīts kladē, kur ir grāmatvedības pieraksti (mazais smiekliņš). Nu ko, pēc 8 dienām, ja nebūs bijušas pārpārākās emocijas, arī šeit ierakstīšu nelielu kopsavilkumu :)

Beidzot ir sācies mans otrais atvaļinājums. Pirmo dienu es pavadīju kopā ar savu jauno vīrieti un tajā vakarā es reāli sapratu to, ka man ir ritīgi bail no nopietnām attiecībām. Bail par to, ka es galīgi, galīgi samīlēšos un pēc tam būs vsjo, dabūšu ar bomi pa pieri. Vnk viss pagaidām šķiet tik skaisti un forši, ka liekas, ka kkas nav. Vispār labi, ka man tgd būs brauciens uz Horvātiju un viņu ne redzēšu, ne arī kontaktēšos ar viņu kādu pusotru nedēļu.
Mnja, tgd atrodos pie kursa biedrenes Limbažos. Bijām šovakar nopeldēties Lielezerā - vnk dievīga vieta, pat ļoti. Rīt jāsapērk pēdējās lietas priekš Horvātijas un līdz galam jāsakārto koferi. Es beidzot tā pa ritīgo sāku apjēgt, ka rītnakt mēs dodamies ārpus Latvijas robežām! :)
Man vienīgi žēl, ka tā kārtīgi neatvadījos no sava vīrieša, bet nu nekā darīt.
Rītvakar jādodas uz Limbažu brīvdabas kino, ritīgi dievinu tādas lietas :)

ar kursa biedreni ejam cauri vecajām bildēm un es nevaru vien beigt smaidīt. tik daudz jauku, pozitīvu atmiņu :) uhh... :)