pirms kādām 6 dienām manai tuvai draudzenei piedzima meitiņa - Emīlija. šodien, agri no rīta, kādos 9:00 manai māsicai piedzima dēliņš. Viņi paši vēl īsti nav izlēmuši kā sauks, bet veselīgs puikiņš. Tā kā viņa ir tik pat kā krustmeita manam mammim, tad viņa bez maz vai no priekiem esot apraudājusies. jauki :) vakar tieši par viņu iedomājos, jo atcerējos, ka vasarā būs jāiet uz viņas kāzām. jau tagad jāsāk domāt, ko lai velk mugurā :D

Ir jau pus2, bet es joprojām sēžu halātiņā. Tā īsti šodien nav ko darīt, vakarā tik uz kori jāaiziet. Izdomāju, ka SP vairs nebūšu un tieši tādēļ šovakar neieradīšos uz šī gada pēdējo sēdi. Protams, tas viss man nenormāli pietrūks, bet man tā īsti vairs nav laika tam visam un arī gribēšanas vairs īsti nav.. pilnīgi jūtu kā man tagad sākušās garās brīvdienas no skolas. tagad kādu mēnesi tikai strādāšu un atpūtīšos uz pilnu klapi :) vakardien izdomāju, ka Ziemassvētkos ir jāpagatavo kas īpašs. es vienmēr esmu gribējusi kaut ko uztaisīt no pavārgrāmatām - kaut ko garšīgu, nebijušu, lai visi varētu noelsties un teikt - vot, tas bija kkas. tā nu vakar atradu vienu keksveidīgo recepti, bet gala rezultātā tas nav nekāds kekss :D būs jāsaņemas un šogad jāuzcep. kvai kojās.

visu dienu domāju par kartupeļu pankūkām. tieši tām rīvētajām. tā nu tagad došos mizot kartupeļus. nekad viņas neesmu taisījusi, bet gan jau, ka būs ok :)

Es pēdējā laikā diezgan aktīvi esmu sākusi lasīt Rondas Bērnas grāmatu "The Secret" un ziniet, viņa patiešām darbojas. Es agrāk tik ļoti pie tā visa nepiedomāju, t.i. pie domu spēka, bet pēdējā laikā pie tā visa aktīvi strādātjot esmu konstatējusi, ka tas tik tiešām strādā. Ok, varbūt tās visas ir bijušas kaut kādas sakritības vai kā, bet tad viņas pēdējā laikā ir diezgan biežas un regulāras..
vārdsakot secinājums ir viens - ar domu spēku, turklāt domājot pareizi var panākt daudz ko :)

Šodien uzrakstīju otro eksāmenu, pēc divām stundām jāiet rakstīt trešais un ceturtais jānosūta pa epastu.
Patiesībā šī gada sesija ir pavisam mīlīga. No malas skatoties viņa izskatījās pavisam briesmīga, it sevišķi tā finanšu vadība, kas bija jāpārvar, bet tagad, kad esmu tikusi viņai klāt manas domas ir mainījušās - nav nemaz tik traki! :)
ā un jaunā istabas biedrene arī ir feina. Tā vismaz pagaidām šķiet. Vienīgi nedaudz tracina tas, ka viņa ar savu draudzeni savā starpā sarunājas krieviski. Līdz ar to rodas sajūta, ka man ir liegts iesaistīties sarunā

Forši. Man kojās ir jauna istabas biedrene. Bija ienākusi noskaidrot cikos es iešu gulēt, lai viņa paspētu +/- ievākties/ienest mantas. Krievuška, vismaz latviski runā labi. Liekas, ka viņa teiks visu to, ko domā, kas nepatīk utt. Ai, nevajag labāk pārlieku fantazēt, viss būs ok. Tā tam vismaz vajadzētu būt..

Šodien uzrakstīju pirmo eksāmenu. Biju domājusi, ka būšu STOP sarakstā ar visām savām kredītu ģēlām a ne. Man tur viss ir štokos, acīmredzot banka pietiekoši ātri skolai ir iemaksājusi konkrēto summu :) Tagad jāsāk lēnām doties uz darbu pāris stundas pastrādāt un pēc tam uz kori. Liekas, ka veselu mūžību tur neesmu bijusi.

Ir jāpriecājas par to, kas ir tagad. To parasti saprot daudz vēlāk, to vērtību.
Vismaz es to beidzot esmu sapratusi, lai arī cik grūti, traki un mokoši man ietu citās lietās, to mīnusu es neizjūtu un par viņu neaizdomājos.

ārā ir tieši tāds laiks kādu es vēlējos. tagad es vēlos vēl vairāk sniega, tā, lai viņš kārtīgi līp kopā, ejot pa viņu zem papēžiem patīkami gurkst un, lai ir pamatīgas kupenas, kurās vārtīties un taisīt sniega eņģeļus :)

Gara, gara diena.. vakardiena tā īsti vēl nemaz nav beigusies. Esmu gulējusi vien kādas 3 vai 4h, bet pilnīgi tā neliekas. Vakar ar meitenēm pa seniem laikiem aizgājām kkur nedaudz paballēt. Tiešām veselu mūžību nekur nebiju bijusi. Bijām L.A., Metro(baigais solo koncerts mums tur sanāca :D ) un Kreklos. Pēc tam aizbraucām līdz mūsu gala Lulū picai. Izrādās, ka tur strādā viens mans paziņa no Smiltenes! Man likās, ka viņš vispār tai pus Daugavai dzīvo. Bet nu lai vai kā, viņam un viņas kolēģei beigās uzrakstījām pateicību, jo viņi mūs ritīgi forši apkalpoja un tā pica bija vnk ārprātā ņammīga. ā un pa nakti, kādos pus8 mums kojās bija ugunsdrošības mācību trauksme (tieši pirms sāka darboties dūmu detektori es sapņoju par mācību trauksmi) visi tādi nekādi cēlās augšā un devās uz sporta zāli. Šovakar pat ziņās rādīja kā mums šorīt gāja! :D

Izrādās, ka pa to laiku, kamēr es pa māju slimojos Plazā, manā darba vietā ir sākušies Ziemassvētki! Mums veikalā pat ik pa brīdim skan Ziemassvētku džingli! Vārdsakot jāsāk jau domāt par 24.12, diena, kura man nu galīgi nepatīk. Man riktīgi interesē kāds man būs darba grafiks tajā laikā. ā un vispār es tagad esmu ielika sieviešu nodaļā. Strādājot tur, es šodien sapratu, ka man labāk patīk vīriešu nodaļa neskatoties uz to, ka man pilnīgi nav nekādas nojausmas par vīriešu krekliem, šlipšu siešanu u.c. tikai vīriešiem tipiskām lietām.

Beidzot esmu pa riktīgam vesela un atpakaļ Rīgā. Tagad sēžu 316., ēdu vakariņas un dzeru kefīru - kā vienmēr. Viss atkal ieiet atpakaļ vecajās sliedēs - skola-darbs-kojas-Viņš.

skatos Floating Disco bildes un skaļi smejos :D
Tas kā mēs līdz tam pasākumam tai vakarā nonācām vispār bija fenomenāli! Bet biju pavisam aizmirsusi, ka tapa bilde arī ar pašu šoferi, kurš mūs līdz pasākuma vietai nogādāja. Kā mēs vispār varējām tā uzticēties pilnīgi nepazīstamam čalim?! :D Nē nu ok, ja nu kas, tad es biju gatava lekt ārā kvai no braucošas mašīnas, bet nu tāpat. Man atkal gribas tādu ballīti :)

Šodien ārā forša diena. Tāda saulaina, patīkama, rudenīga diena. Šodien cepšu vafeles. Nu nenormāli gribas kaut ko garšīgu, bet līdz veikalam tik tālu jāiet un kurš tad mani vispār kaut kur laidīs? :D Nu jā, cepšu visparastākās vafeles. Daudz. Lai būtu ko visu laiku grauzt. Izskatās, ka dzīvojoties pa māju būšu jau tikusi galā ar Friends pirmo sezonu. Besī, ka tik ātri skatās. Nepatīk, ka labās lietas reiz beidzas.

Šodien man vajadzēja atrasties darbā, bet nē. Sēžu tagad mājās, Smiltenē virtuvē pie galda un domāju kā lai iedabūnu sevī iekšā brokastis, jo lielākais dzīves prieks - ēšana, man sagādā pamatīgas mocības. Tādu angīnu es vēl līdz šim neesmu piedzīvojusi. Pat nobiedēju mammi ar savu kaklu - tik traki man vēl nekad neesot bijis! Pēc brīža jādodas pie ārstes, tad jau redzēs ko šī man teiks, cerams, ka nesalamās par to, ka es tikai tagad kko esmu sākusi darīt, t.i. iet pie ārsta (blush).
biju vakar uz banku aizgājusi un izrādās, ka es tomēr varot pati sevi galvot ņemot studiju kredītu, tas tik nebūšot ar valsts galvojumu! Nu kamoon...! un man to neviens nevarēja ātrāk pateikt, besī tā Smiltenes filiāle, viņiem vēl prasījām vai es pati varu sevi galvot, ja es pati strādāju - nē, tas nav iepējams! Bāc.. ja es Rīgā nebūtu aizgājusi uz banku, tad ietu uz Smilteni un viņiem to iebāztu sejā. Nē, tā vispār būtu slikta doma, es jau vienreiz tur gandrīz sastrīdējos (giggle).
Un vispār mājās ir daudz labāk. Mājas tomēr paliek mājas un ir tik forša sajūta, ka tevi visu laiku kāds apčubina. Vot tieši tas man pēdējās dienas bija pietrūcis..

Atcerējos, ko gribēju ierakstīt cibā! Par laika apstākļiem. Pirms kādas nedēļas man uznāca smaga vēlme pēc balta un pūkaina sniega. Redz, šovakar mana vēlēšanās ir piepildījusies nu jau par kādiem 20%, jo redz - ārā no debēsim krīt slapjš, nefeins un nekāds sniegs. Ja to pat varētu nosaukt par sniegu.. šitie laikapstākļi mani pilnīgi piespiež vilt dzeltenos gumpīšus, tik besī, ka vēl neesmu iegādājusies silto iekšiņu.. izskatās, ka tomēr ziemai vēl neesmu gatava..

Es esmu nogurusi, sagurusi un pārgurusi. Besī, ka es tik labi nepazīstu preci un jūtos galīgi nekompetenta, bet man vismaz ir ļoti foršs kolēģis, kurš man iespējas robežās cenšas visādi palīdzēt. Šodien man viņš ļoti daudz ko prasīja par krūšturiem - cik liela eksperte es esmu, kā var noteikt izmēru meitenei neprasot, kādi ir vislabākie utt. Laikam jau būs jāpalīdz viņam nopirkt draudzenei dāvanu (giggle). Ehh.. cerams, ka šonakt es varēšu normāli pagulēt un nedomāt visu laiku pa darbu.

Šodien darbā bija 6-7 stundu apmācība. Sapazinos ar visjaunākajiem kolēģiem un man joprojām patīk mana jaunā darba vieta. Tagad man ir savs darbinieka svītru kods, kuru es līmēju virsū uz to preču birciņām, kuras esmu pircējiem pārdevusi. Ritīgi forši patiesībā :) ļoti patīk mani jaunie kolēģi, vide utt :) un visi man tik visu laiku prasa vai es esot tā, kura iepatikās galvenajai veikala vadītājai, kā es viņu apkalpoju utt. ā un es šodien uzsāku pamelas(pomelo) sezonu. Nu nenoturējos (giggle)

Ir jau pāri vieniem naktī un mans mājas darbs uzņēmuma tēla veidošanā nav pat pusē! Sliņķe, sliņķe, sliņķe!!!!

Mana galva ir pārbāzta ar visādām domām, emocijām utt
Vajadzētu mācīties, bet nav nekādas motivācijas un vēlmes to darīt.
Gribas ielīst kādam azotē un palikt tur.