Paudīšu savu neapmierinātību par Vienības gatves Maxima veikalu - Chinese Town veikalu. Pirms iegāju tur, es Maximā nopirku melnu rokas somiņu (sen jau vajadzēja). Pie kases, kā jau parasti visu preci laiž cauri pa otru pusi vārtiem. Eju iekšā čainīzā un pīkstu. Es ritīgā šokā, zinu jau, ka pie vainas somiņa. Pārdevēja pie kases tikai nosmaida un viss. Ok, staigāju pa čainīzu un skatos vai nav kādas lētas, melnas siksniņzandeles. Jā bija, bet tik 35. un 36. izmēri (manai kursa biedrene būtu stāvā sajūsmā). Nu neko, jāiet vien atpakaļ uz kojām un es zinu, ka vārtos pīkstēšu. Ok, izeju cauri vārtiem, protams, pīkstu. Pieeju pie pārdevējas, dodu savu somiņu, šī tik ar mani runā krieviski, bet es krieviski varu runāt tikai par krūšturiem :D Šī tur ar to somiņu kko darās, saka ka svītru kods pie vainas. Cik es zinu no savas pieredzes, ja pīkstētu svītru kodi, baltas, mīkstas lapiņas, tad visi cilvēki visos veikalos pīkstēti, jo tādi ir arī uz apģērba. Nu ok, pieņemu, ka viņai varētu būt taisnība. Eju cauri vārtiem, atkal pīkstu. Man sanāk ķiķis, eju atkal pie krieviski runājošās tantes un rādu, ka man somiņā ir ielikts pīkstulis, šī tur kko krieviski vervelē vēl pieminot Maximu, es tēloju idioti, ka neko nesaprotu un tad kkāds onkulis lauzītā latviešu valodā pasaka, ka man jāiet uz Maximu, lai šie tur izdarās. Ok. Aizeju uz informācijas centru, a tur tās pārdevējas, kas tur strādā pieceļas un aiziet. Ok. Es stāvu un gaidu, nenāk neviens. Beigās aizgāju pie kases pie vienas meitenes padusmīga izstāstīju savu sāpi un šī mani atbrīvoja no pīkstošā drauga. Bet es nesaprotu.. kā var pie kases strādāt latviski nerunājoša sieviete?! + kā var pie kases aizmirst noņemt pīkstuli?! WTF?!?!

šodien ir skaists rīts. Tieši tāds rīts, kādi man patīk vislabāk, kad var gulšņāt pa gultu un lēnām sataisīties. šodien ielido māsīca no Anglijas ar savu angļu draugu. Tik žēl, ka es nevarēšu braukt viņiem līdzi uz savām Smiltenes mājām. Ja rīt man nebūtu grāmatvedībā pirmā ieskaite, tad es visam uzmestu un braukt mājās. Bet nu nekas, aizbraukšu nākamnedēļ.
Vispār šodien ir tāds dīvaini labs garastāvoklis, visu laiku gribas smaidīt un tur es domāju pie vainas ir saulīte :)
Man nav par ko činkstēt, jo viss kas notiek - notiek tikai uz labu. Vienīgi jāmēģina saņemties grāmatvedībai. Slinkums lasīt tos visus likumus, jo viņi ir neinteresanti :D
Vakar kursabiedrs man izstāstīja sīkāk par 3. pensiju līmeni. Virtuālais jau smejas par mani, ka jau sāku domāt par visām pensijām, bet nu kaut kad jau jāsāk ;) tik jāizdomā vai līgumu ar firmu man slēgt tagad vai vēlāk. Vispār viss tur ir baigi elastīgi priekš manis, tik jāizdomā tā kāŗtīgi ;)

Man sāk palikt neinteresanti. Gribas kaut ko jaunu, izrauties no kojas-skola-darbs-kojas. Gribas kaut ko jaunu un feinu, ko tādu, par ko varētu runāt vēl kādus piecus gadus. Jāuztaisa kojās neliela ballīte kā agrāk. Kaut vai vnk monopola vakars. Man jau sāk apnikt vakarso kojās tikai sēdēt pie pc un hipnotizēt skypu :D

Kaut ko gribas ierakstīt. Vienīgi vārdi kaut kā paliek pie manis, nevis sakārtojas glītā rindiņā, šeit, cibā. Nezinu vai esmu to rakstījusi kaut kad agrāk, bet es tik tiešām jūtu, ka esmu palikusi iekšēji nopietnāka. Man ir mainījies skatījums uz daudzām lietām, daudz ko esmu sapratusi un par to tikai priecājos. Mana istabas biedrene ir sākusi darīties ar mīlestības svētku mārketingu. Līdz tam pasākumam nav pat mēnesis, bet viss jau notiek, viss jau tiek plānots. Es pat nezinu uz kurieni došos - uz esīti vai godvilu. It kā esītī būs vairāk mūziķi un iespējams, pat tas cilvēks, kuru gribēšu satikt. Bet godvilā visticamāk, ka būs lielākā daļa manu draugu. Ehh.. labāk par to nedomāt, domāšu tad, kad tas viss pienāks ;)
Rītdiena atkal uz darbu. Ja es pagāšgad maijā biju stāvā sajūsmā par to darbu nu tad tagad tā gluži nav (smiekliņi), bet nu tas tā. Prakses laiks man būs tāds diezgan izšķirošs.. bet man ļoti gribas jaunu darba vietu. Kaut kā galīgi nemīlu rutīnu

uhh, rīt atkal atsākas lekcijas un beidzot sākas tieši izvēles kursi.
Nespēju sagaidīt, jo mārketings mani pēdējā laikā sāk aizraut arvien vairāk un vairāk.
šovakar pieķēros īsfilmas scenārijam un secinājumu, ka man ir radošuma pagrimums vai kā viņu tur sauca :D
Galīgi nespēju tikt uz priekšu. Galva nestrādā tai virzienā - besī. Man vajag dabūt kaut kur iedvesmu

10 nākamā gada mēŗķus sarakstīju.
Pēc stundas un 16 min beigšu šajā gadā darbu un došos uz Jaunmārupi. Jābūt foršai ballīte, nu savādāk nekādīgi nevar būt :)
Un uzvilku sarkanu apakšveļu, lai nākamajā gadā atrastu mīlestību. Tas nekas, ka tas visu laiku nepiepildās :D
Vakardien pēdējo reizi šajā gadā biju aizgājusi uz Metro. Piespieda mani aiziet meitenes, kaut gan galīgi nebija vēlme tur rādīties.
Bet nu bija ritīgi feini, nemaz nenožēloju :) Un vakar pateicoties Aigai radās šāds dialogs

E: Man ir uzmetusies pumpa
A: Kur tad?
E: Re, uz deguna.. viņu var baigi labi redzēt?
A: Kuru no tām abām divām?!

Pēc tam naktī braucot uz kojām izvārtijām viena otru kupenās un koju priekšā uztaisījām sniega eņģeļus. šogad vēl nebiju paspējusi(giggle)
Un, ja vajag ātri izvērtēt pagājušo 2009. gadu, tad varu teikt, ka šajā gadā es esmu smaidijusi vairāk nekā citus gadus, esmu paveikusi vairāk nekā citus gadus. Iekūlusies visādās lietās, sapratusi daudz ko vairāk par sevi, par citiem, bēgusi no ballītes pa randu pļavām, paziņām netīšām salauzusi dušu un tamlīdzigi. Reizēm šķiet, ka ko vecāka palieku, jo lielākas dumības nāk prātā. Bet tas ir tā vērts, būs drīz jāsāk rakstīt gramata par maniem piedzīvojumiem, savādāk nespēšu to visu izstāstīt mazbērniem :D

Laimīgu Jauno gadu ;)

Paņēmu un nedaudz palasīju šī gada cibojumu secināju, ka šī gada laikā esmu sākusi divreiz vairāk smaidīt un man kādu laiku ( ka jau parasti ) ir bijusi vientulības problēma. Un tā ņaudēšana pēc virtuālā.. ak jel, nu tik drausmīgi! :D Vispār mēs aizvakar tā feini parunājām un secinājām, ka mums ir tāda draudzība ar kuru ir jālepojas un jā, abi priecājamies par to, ka esam viens otram. Vienīgi, manuprāt, tas ir dīvaini, ka mēs vispār nesatiekamies. Mēs esam redzējušies tikai trīs reizes un liekas, ka esam pazīstami veselu mūžību un savā ziņā tā jau arī ir. Drīz būs divi gadi. Un vispār mani vairs tik ļoti neuztrauc tas, ka mums neveidojas nopietnas attiecības neskatoties uz to, ka simpātijas un vēlme ir abpusēja. Labāk dzīvē viena kārtīga draudzība, nekā tūkstošiem izčakarētu attiecību!
ā un jauno gadu sagaidīšu Jaunmārupē. Es tur pazīšu tikai vienu meiteni - draudzeni no pašpārvaldes. Cerams, ka vakars būs ok, jo neesmu jau nekāda nekomunikablā. Savā ziņā man pat gribas paballēties tādā kompānijā, kur es tik pat kā nevienu nepazīstu, vajag kaut ko jaunu ;)

Es esmu baigais sliņķis. Speciālu braucu uz kojām un paliku tur pa nakti, lai ar kursabiedreni pabeigtu rakstīt biznesa ideju, pat sapirkāmies enerģijas dzērienus - kā tad! Mēs neko neizdarijām nu pilnīgi neko! Sēdējām netā un domājām ar ko varētu pačatoties :D aitas.. bāč.. un mums 1dien jāprezentē biznesa ideja un jānodod 10 lapīgs pētījums, kur es esmu uzrakstijusi puslapu par sēklu biznesu, kur man nav ko rakstīt. f**k! pat gribās būt riebīgai un netā kaut kur novilkt darbu, pielikt un noņemt kaut ko nost un tad nodot.. ai, ai.. es esmu pamatīgi palaidusies. salamāt mani.. bet ko lai dara, ja nav motivācijas!? aiii.. salamā mani.. galvenais, ka es pati apzinos, ka ir pēdējais laiks kaut ko darīt lietas labā, bet paurī nekas nestrādā.. demit..!!!

Vakardien diezgan ilgi runājos ar Virtuālo skypā. Aizrunājāmies pa tādām tēmām, ka es pat atļāvos vienā brīdī izmest "tev laikam ir lielāks deficīts organismā nekā man!". Pati par sevi nošokējos, kur ta nu tā var pateikt :D
Bet šodien man šķiet, ka es sapratu, kas man ir par deficitu - mīlestības trūkums organismā. Drošvien tāpēc man šorīt nekur negribējās braukt un palikt vienkārši mājās :)

Es tomēr uz mājām nebraukšu vēl kādu mēnesi...
Tik es nezinu, kā, lai to pasaka mammai.
Kā nekā visas manas brīvdienas jau bija saplānotas :(

Izskatās, ka arī man beidzot pelekajam rudenim būs izdevies nobojāt man garastāvokli..
manī ir tādas emocijas, ka grbias noskatīties vienu raudamu gabalu un izraudāties tā no sirds.
pat pozitīvā mūzika man vairs neliek smaidīt.
ehh.. vairs tik pāris stundas un tad sāksies jauna diena ar jaunām emocijām.

Man šķiet, ka sodien es esmu vissliktāk noskaņotais cilvēks. Man nejēgā sāp kakls, jūtos slima, ārā ir pretīgs laiks un man botas ir sākušas laizt cauri ūdeni :/ vnk pretīgi.. es pat šodien neaizgāju uz lekcijām, bet vāŗtījos pa gultu un dzēru karstu upeņu sulu ar citronu. Vkar piprms gulētiešanas iedzēru kkādu karsto dzērienu ar miega efektu.. kā tad.. man pēc tam vispār vairāk nenāca miegs :D klausījos radio un domāju veidu ka ātrāk iemigt! :D

Eh.. es šodien visu dienu nodzīvojos pa māju. Beidzot es esmu mājās :) Ar brāli gribējām uz pc uzinstalē jaunu windows programmu, kā rezultātā mans pc nobruka pavisam :( paldies Dievam es lielāko daļu savu bilžu sabāzu visādos flašos un pat savā pleijerī. Izdzēsu ārā visas savas dziesmas. Tagad ir tā, ka man vispāŗ nekur nav manas mūzikas.. skumīgi.. :( man viņas bija tik neizmērojami daudz. un pc palika arī kādas 4 mapes ar sararotām bildēm, vienā bija man visdārgākās bildes.. tās ar drošvien ir aizgājušas pa pieskari. Vispār man ir tāda sajūta, it kā visa mana pc dzīve būtu noslīkusi plūdos! ehh.. :/

Kārtējo reizi esmu viena pati kojās. Poļi ir nedaudz paplūkājuši sirsniņas, kuras ir pielīmētas pie istabiņas durvīm.. maitas..
Rīt man ir jāiet uz darbu, kaut gan tā man pienāktos brīvdiena. Man beidzot būtu brīvdiena brīvdienā :)
un visi manējie rīt brauc uz jūru. brālis ar sievu jau šovakar aizbrauca - uztaisija sev romantisko vakaru jūras krastā. Reizēm gribās, lai man tomēr būtu tāds darbs, kad brīvdienas ir tad, kad ir brīvdienas. Neskatoties uz to, ka pēdējās 4 nedēļas ir bijušas diezgan nerātnas es tāpat jūtos diezgan vientuļi. Es laikam pārāk ilgu laiku esmu bijusi viena. Laikam jau arī tāpēc nespēju saņemties izveidot jaunas attiecības un tik visos iespējamos vīriešos atrodu kaut kādus sīkumus, kuri tik tiešām ir sīki, bet to sīkumu dēļ es vienmēr izdomāju, ka man viņš tāds nav vajadzīgs.
Ārā ir pasakains pilnmēness. Dievinu šādas vasaras naktis, bet ar vēl kādu kopā :)

Tagad kojās ir ievākusies vesela čupa dejotātu. 4. stāvs ir pilns ar poļiem. Vakardien es nevienu no viņiem neredzēju skaidrā. Un cik es zinu, tad NEVIENS parastais koju iedzīvotājs nav ar viņiem apmierināts. Tā viņu klaigāšana, mūzikas uzgriešana tik skaļa, ka var dzirdēt jau 2. stāvā vispār bija vāks.. vienu pat bez maz vai ar varu izrāvu no savas istabiņas. Negribēja iet prom, gribēja rīkot ballīti.. kā tad.. paldies Dievam, ka rīt es jau zudīšu mājās un nebūs jauklausās viņu bļauros kgan viņi jau labprāt kopā ar mums ballētos. Atšķirība vienīgi tāda, ka mēs varam dabūt maksāt sodiņu par skaļu uzvešanos a viņi ne.. idiotisms.. nekas, šovakar atkal uz Metro pagavilēt ;)

Pagāšnedēļ satikos ar vienu puisi ar kuru man varētu izveidoties nopietnas attiecības. Vizuāli viņš ir izteikts pretstats man, bet iekšēji, teiksim tā, savējais. Es ļoti ilgu laiku domāju vai mums kaut kas varētu izveidoties tālāk līdz es sapratu, ka man vēl neko tādu nevajag. Dīvaini, jo es pēdējā laikā tik ļoti dzinos pēc nopietnam attiecībām, bet nu man tādas vairāk nevajag, jo es sapratu, ka man nebūtu laika sevi veltīt otram cilvēkam. Vienkārši ļoti daudz laika aizņem darbs un atsākoties studijām - mācības un pašpārvalde. Protams ir brīži, kad es čīkstu, ka neviens ar mani negrib būt kopā un tad liekas, ka visa pasaule grūst kopā. Bet nav vērts lieki sāpināt otru cilvēku un likt uz sevi gaidīt...

Uj, ka riebjas, ka es sēžu darbā un redzu ka man garam aiziet jauniešu nokrāvusies ar somām, guļammaisiem, teltīm utt. 100 punkti, ka viņi brauc uz BBP vai arī Zvēru.. besī.. es jau biju pat tikusi pie BBP biļetes, bet beigu beigās ar nokļūšanu turp viss sanāca tā, ka nekas nesanāca. Bet nu vismaz ietaupīsies nauda :D savs pluss jau taja ir, bet tāpat.. man vienmēr ir gribējies uz turieni aizbraukt, bet kaut kā nav sanācis.. varbūt pēc kāda laika :)
un es biju divas dienas laukos. protams, bēdīgu iemeslu dēl, bet tapat es biju. tik daudz ko pārdomāju par dzīvi, par tās vērtībam. Man tik ļoti gribas sasniegt dzīvē visus savus sapņus, tā, lai ar mani varētu lepoties, lai varētu teikt - vot ziniet.. viņa izdarīja to un to! Man vispār šīs pēdējas divas neēļas ir bijušas pilnas ar emocijām no smiekliem līdz asarām tā teikt.