Paņēmu un nedaudz palasīju šī gada cibojumu secināju, ka šī gada laikā esmu sākusi divreiz vairāk smaidīt un man kādu laiku ( ka jau parasti ) ir bijusi vientulības problēma. Un tā ņaudēšana pēc virtuālā.. ak jel, nu tik drausmīgi! :D Vispār mēs aizvakar tā feini parunājām un secinājām, ka mums ir tāda draudzība ar kuru ir jālepojas un jā, abi priecājamies par to, ka esam viens otram. Vienīgi, manuprāt, tas ir dīvaini, ka mēs vispār nesatiekamies. Mēs esam redzējušies tikai trīs reizes un liekas, ka esam pazīstami veselu mūžību un savā ziņā tā jau arī ir. Drīz būs divi gadi. Un vispār mani vairs tik ļoti neuztrauc tas, ka mums neveidojas nopietnas attiecības neskatoties uz to, ka simpātijas un vēlme ir abpusēja. Labāk dzīvē viena kārtīga draudzība, nekā tūkstošiem izčakarētu attiecību!
ā un jauno gadu sagaidīšu Jaunmārupē. Es tur pazīšu tikai vienu meiteni - draudzeni no pašpārvaldes. Cerams, ka vakars būs ok, jo neesmu jau nekāda nekomunikablā. Savā ziņā man pat gribas paballēties tādā kompānijā, kur es tik pat kā nevienu nepazīstu, vajag kaut ko jaunu ;)