Ever After

Ir, protams, tādas transpersonas, kas ir, kā Gnidrologs teiktu, neglābjami suicidālas nelaimes čupiņas, bet tai pat laikā ir arī tādas, kas ir vārda tiešā nozīmē pārcilvēki un realitātes pavēlnieki. Tātad, nezinu par proporcijām, bet principā tāpat kā pie heteronormatīvajiem cilvēkiem, līdz ar ko nesportiskai diskriminācijai nav racionāla pamata. Es, protams, par māsām W. Šodien iznākušais treileris manā izpratnē apstiprina "teoriju", ka visa 1. Matrix darbība, t.i., arī pēc sarkanās tabletes ielietošanas, vienalga notika simulācijā un Neo visu to laiku gulēja tankā. Skaisti

Resurrections

Ļeņins, Putins, Harkonens. Kaut kas tiem Vladimiriem ir kopīgs

Savu 2020. gada filmu es vēl neesmu redzējis. Elementāri nav trāpījies nevienas, ko bez iebildumiem varētu atzīt par mega ultra dižkino, ielikt piecas (desmit) zvaigznes un neizdzēst no torentu mapes līdz nākamā laptopa iegādei, un es jau sāku zaudēt cerību, ka trāpīsies (no Lielā O pretendentēm vislabākā bija The Father). Tāpēc 2021. gads mani īpaši priecē ar to, ka šādu filmu jau ir veselas divas, turklāt abas noskatījos pēdējās nedēļas laikā. Runa, protams, ir par THE GREEN KNIGHT un ANNETTE. Change my mind

Labākā no filmiņām, ko pirms pieciem gadiem noskatījos otrajā "Lampā" 2ANNAS programmā Sistēmas kļūda, nupat kļuvusi bez maksas pieejama visiem. Nesaistīti vai tomēr saistīti šodien iemācījos jaunu vārdu ekocīds, jo tas ir tas, par ko Krievija ierosinājusi lietu pret Ukrainu ūdens liegšanas Krimai sakarā. Tādi paši viepļi ierosinājuši

Dinner for Few

Vakar pie Plauža notika kaut kāds tradicionālo siena zārdu kraušanas čempionāts vai seminārs, un, kad saulrietā nogājām peldēties, mūs tur sagaidīja septiņas glītas, dūšīgas gubas, kempinga teritorijā dega ugunskuri, skanēja akordeons un tautasdziesmas un šķita visnotaļ atmosfēriski. Ūdens bija krietni siltāks par gaisu. Protams, vienā brīdī piebrauca lauku jaunatne vulgāris ar tačkai durvis vaļā un Ballējam neguļam uz pilnu klapi, bet, šķiet, diezgan ātri saprata, ka ir nevietā, un notinās. Tikmēr es aizpeldēju pačolēt caur niedrēm un papriecāties par tautisko ugunskuru. Bez mums ezerā vēl bija trīs undīnes, kas atgādināja tās nullto meitenes, kuras klubā saliek sev pa vidu somiņas un tad dejo tām apkārt, un tā arī visu laiku, kamēr tur uzturējāmies, nemainīja savu atrašanās vietu un čalošanas intensitāti. Atpakaļceļā virs Dienvidu meža ausa gigantisks dzeltens pilnmēness. Pēc tam mājās abstrahējāmies un mēģinājām skatīties jauno filmu, kur Nikolass Keidžs tēlo sēņu mednieku un dzen pēdas savai nolaupītajai trifeļcūkai, bet līdz beigām es, protams, neizturēju. Lūk, šāds tāds random trivia:

The budget was very small, so they couldn't hire a trained pig.
The pig only had three days of training and bit Nicolas Cage multiple times.
"Brandy, sadly, is no longer with us. She, like many of us, is payment-oriented."

upd. Noskatījos līdz galam, nevienam neiesaku

Vēl baudāmāka par pašu (manuprāt, gan vizuāli, gan stāsta, gan ambīciju/realizācijas ziņā visnotaļ pieklājīgo) kino man šķiet ap to saceltā ažiotāža. Piemēram :D

Piemēram 2

u.c.

Līdz Kusturicas jaunās filmas TITRU beigām kinozālē palika 11 (!) cilvēki (vairāk nekā puse no seansa apmeklētājiem). Iespējams, tāpēc, lai sagaidītu tradicionālo atrunu, ka filmēšanas laikā nav cietis neviens dzīvnieks?!

Šovakar gribas tādu filmu, kurā tēlo Vinsents Kasels, tikai bez Vinsenta Kasela :/

Vakar visu dienu "negāju internetā", lai neizbojātu sev lielo O sadales priekus, un, redz, kā, izrādījās, bija arī vērts. Beigas tik dramatiskas ("kā kino"), ka joprojām nepamet aizdomas, vai tas viss nebija smalki pārdomāts un dziļi zīmīgs iestudējums. Nav arī nekāds noslēpums, ka mans (un daudzu citu, nešaubos) O patiesībā pieder LLL, nevis tām trim dramatiski overrated īsfilmām vienā (a character study sans the character). Bet tā jau tas jau bija paredzams jau. Džimijs Kimmels saimniekoja lieliski. Beidzot kārtīgs sarkasms! Un tie tūristi no ielas :D

Noskatījos Kirila Serebreņikova jauno filmu, kas bija tik lieliska, ka lika man no sajūsmas raudāt. 5/5, un early contender for personal MOTY2016. Tu arī to vari izdarīt, ja saproti krievu valodu, piemēram, šeit.

Kad ar tumsu atbraucu uz laukiem, iekšā bija 1.5˚C. Trīs krāsnis kuras rūkdamas, virtuvē jau 13.9˚C, skatos «Pelnu sanatoriju» (tu arī to noteikti vari, ja esi 12+, tikai jāizslēdz adbloks), un varu apgalvot, ka OMG kopš «Mežsarga un jūras» neko savai garšas paletei tik atbilstošu Latvijas kino neesmu redzējis (vakar biju uz «Melānijas hroniku», tātad zinu, ko runāju), jau pāri pusei, bet nav ne par soli kļūdījusies. Ceru, ka tā ieturētība tiks izturēta līdz galam, un mums beidzot būs kaut kas, ko var saukt par 21. gadsimta kvalitatīvāko latvieša filmu

Vecums kā ziema nenāk viens. Sāk pietrūkt laika un spēku pilnmetrāžas filmām, bet seriālus nav kur ielogot, tāpēc pēdējā laikā skatos daudz īsfilmu. Lūk, piemēram, brokastojot noskatījos būrvīgu Kuarona dēla filmētu Gravity spinofu: tikai 7 minūtes, bet vismaz 7 haskiji <3

Aningaaq

Man patika k/f «Neona Dēmons». Biju ļāvies nenopietniem aizspriedumiem pret NWR, jo k/f «Draivs» nekādu erekciju man neizraisīja, savukārt par tādu «Erekciju Valhallā» ir viegli aizmirst, bet «Jodorowska Kāpā» viņš no visām runājošajām galvām likās vispilnākais ar neonu, taču tagad sapratu, ka būs jānoskatās arī «Tikai Dievs Piedod». No tā «Bronsona» gan man ir mazliet bail

Jūtos nobriedis "Leģendai par Tarzānu"

Tā kā šodien jātulko filma, kurā Vina Dīzela varonis absolūti condescendingly apburoši saukā Maikla Keina varoni par "puiku", gribētos noskaidrot

Poll #20804 Win Free Diesel
Open to: All, results viewable to: All

Vins Dīzels

Kāds varētu noskatīties Suicide Squad (2016) un tad uzrakstīt par to, cik sūdīgi tur viss ir, citādi jau sāk kaitināt tas, kā komiksu uz ekrāna industrija cenšas pievilināt savam korozijas riskam pastiprināti pakļautajam žanram ar aizvien jauniem risinājumiem, t.i. ne gluži kaitināt, jo to tā dara pareizi, bet nogurdināt, jo es nevēlos skatīties vairāk par vienu supervaroņu filmu gadā. Pašlaik eju cauri Šekspīra lugu ekranizācijām -- Titus (1999) bija tā vērts, ļoti radoši un adekvāti teatrāli Viljama early Tarantino ērai. Vēl esmu iesācis brīnumainā kārtā līdz šim neredzēto Romeo & Juliet (1996, jā, to pašu ar Leo), bet rindā gaida The Hollow Crown (2012--) un jau minētā Titus režisores Tempest (2010). Mans mērķis ir pieradināt sevi pie tās ārprātīgās valodas (dzejas) un saprast uzreiz ne tikai no intonācijas un atsevišķiem vārdiem vien. Kā arī bez paralēlas sinopšu lasīšanas telefonā, haha

Gājām uz Kino Bize skatīties šausmeni par pankiem "Green Room" (2015), bet filma uzkārās apmēram desmitajā minūtē (sākumā tā kā iebremzēja, tad sastinga pavisam, un arī patīt ne atpakaļ, ne uz priekšu vairs nevarēja) un tad jau mums (zālē bijām 3 cilvēki) tā kā teica, ka piedodiet, bet tomēr šovakar nebūs (tā neesot kino, bet pašas filmas blūreju vaina, jo rekur jau otrais, kurš tāds, utt.) un gandrīz dzina laukā, taču tad es ierosināju, ka varētu paskatīties kaut ko citu, un mums uzlika Čīles dokumentālo filmu "The Pearl Button" (2015), kuras galvenā intriga bija: uzminēt, par ko ir šī dokumentālā filma. Nosaukums tai cēlies no leģendas, saskaņā ar kuru kāds Patagonijas iezemietis savulaik devies uz Eiropu iepazīties ar baltās civilizācijas ceļiem apmaiņā pret vienu necilu perlamutra pogu -- vienkāršu sadzīves priekšmetu, no kura tā kā tas zilais sūds seriāla "Santa Barbara" (1800) sākumā izaug pamatīga konceptuālā arka līdz vienai citai perlamutra pogai, kura tiek atrasta iespiedusies kādā no dzelzceļa sliedēm, kas izmantotas noindētu politieslodzīto slīcināšanai Klusajā okeānā. Tomēr jāsaka, ka filmas galvenā vērtība bija iespaidīgie Kordiljeru skati no kosmosa un visādas skābas dabas stihiju kolāžas, taču to visu varēja pastāstīt 40 minūtēs nevis 80 (apmēram), jo dažbrīd man vienkārši apnika skatīties uz ekrānu. Tāpēc lieku četras acis no piecām, Daira Āboliņa

Vakar beidzot aizgāju uz WC

Neskuju vaigus, jo esmu piekritis piedalīties masu kailskatos filmā "Baltu ciltis". 20 eiro! Draudzene arī nedrīxt skūties :)

Tikmēr pats scenārists zem ozola rediģē skripta tulkojumu angļu valodā

Jāsaka, ka ne tikai affair ierēc par kinoblogeriem (dažiem), bet es arī, jo tas ir tik smieklīgs pasākums, ja tā padomā. Tev (teiksim, Sergejam X) ir draugi un līdzekļi un sakari, un tu uztaisi kinoportālu ar maldinošu nosaukumu (jo tajā tomēr nevar rakstīt kurš katrs, lai gan daži t.s. blogi par to liecina), bet tas nekas, jo tev, nu, kādam no Sergejiem vai abiem, ir zināms prestižs, kā arī kanāls jūtūbā, un tad jūs FC rīkojat tos seansus Kinoblogeri piedāvā, uz kuriem tik un tā ir jāpērk biļetes, vnk šo to var redzēt uz lielā ekrāna ātrāk/varbūt vienīgo reizi Latvijā vispār. Tas viss ir lieliski, bet kas notiek? Sergeji sarīko seansu, piemēram, Koenu jaunākajai filmai, kas ir ne mazāk lieliska kā visas pārējās Koenu filmas šajā gadsimtā, un tad jūs tur visi tā draudzīgi kinoblogeriski sanākat... un kāds ir rezultāts? (Es esmu Letterboxdā, kur tam ir ļoti viegli izsekot.) Gandrīz nevienam tā filma fucking nepatīk! (Labi, es pārspīlēju, bet kinomīlim nebūt sajūsmā par Čau, Cēzar! ir tas pats, kas "nepatīk".) "Noteikti ne Koenu labākā." Nuja, jo labākā ir Nopietnais vīrs, ko arī vidējais kinoblogeris nemaz nesaprot un svabadi liek trīs zvaigznes no piecām. Kādā sakarā? Es skatījos mājās ar korejiešu titriem, trīsreiz vēlāk un trīsreiz lēnāk, un biju sajūsmā! Kas tas ir, vai tur vainīga ir skatīšanās lielā kinosnobu barā vai kaut kādi (self-)awareness issues, kas traucē uztverei, es nezinu, bet jau apriori redzu, ka lol nau werc. Taču tu drīksti neņemt vērā manu viedokli, galvenais, mīli labu kino, jo this just my unbenign morning trolling, jeaolusies and hatreds and stuff, skip, lel

Kur vēl romantiskāk nekā

Lepnums vs. Aizspriedumi

Vienīgā ievērojamā problēma 2016. gada Disneja Mauglī (5/5) ir pārāk maz hipnopitona Kaa (jeb Skārletas Johansones; wtf, man likās, ka tas ir džeks... un ka pantera ir džuse), toties 1973. gada krievu Mauglī Kaa lomu ierunājis vīrs ar uzvārdu Ušakovs. Just sayin. #je_suis Balu

Ja es apņemtos iztulkot DUNE, man droši vien ietu tāpat kā Alejandro Jodorowskim