Ever After -

Gājām uz Kino Bize skatīties šausmeni par pankiem "Green Room" (2015), bet filma uzkārās apmēram desmitajā minūtē (sākumā tā kā iebremzēja, tad sastinga pavisam, un arī patīt ne atpakaļ, ne uz priekšu vairs nevarēja) un tad jau mums (zālē bijām 3 cilvēki) tā kā teica, ka piedodiet, bet tomēr šovakar nebūs (tā neesot kino, bet pašas filmas blūreju vaina, jo rekur jau otrais, kurš tāds, utt.) un gandrīz dzina laukā, taču tad es ierosināju, ka varētu paskatīties kaut ko citu, un mums uzlika Čīles dokumentālo filmu "The Pearl Button" (2015), kuras galvenā intriga bija: uzminēt, par ko ir šī dokumentālā filma. Nosaukums tai cēlies no leģendas, saskaņā ar kuru kāds Patagonijas iezemietis savulaik devies uz Eiropu iepazīties ar baltās civilizācijas ceļiem apmaiņā pret vienu necilu perlamutra pogu -- vienkāršu sadzīves priekšmetu, no kura tā kā tas zilais sūds seriāla "Santa Barbara" (1800) sākumā izaug pamatīga konceptuālā arka līdz vienai citai perlamutra pogai, kura tiek atrasta iespiedusies kādā no dzelzceļa sliedēm, kas izmantotas noindētu politieslodzīto slīcināšanai Klusajā okeānā. Tomēr jāsaka, ka filmas galvenā vērtība bija iespaidīgie Kordiljeru skati no kosmosa un visādas skābas dabas stihiju kolāžas, taču to visu varēja pastāstīt 40 minūtēs nevis 80 (apmēram), jo dažbrīd man vienkārši apnika skatīties uz ekrānu. Tāpēc lieku četras acis no piecām, Daira Āboliņa