barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2016-05-18 21:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
runājot par modēm
Es te nesenīt draugu lokā šūmējos par, manuprāt, neveselīgo tendenci – pieaugušo krāsojamajamajām grāmatām. Šķiet tāds brangs solis debilizācijas* virzienā, lai gan, var apsveikt drukas industriju un krāsaino zīmuļu ražotājus, kuriem ar šī žanra popularitāti izdodas rehabilitēties.

Par to satraucas arī psikologi ASV , bet Austrālijas korporācijas izmanto darbinieku "garīgās veselības" uzlabošanai (korporācijas gan vienkārši varētu nejāt darbinieku garīgo veselību, tiesa gan, tas ir komplicētāk, kā uztaisīt krāsojamo grāmatiņu stūrīti izsūktajiem modernajiem vergiem.)

Abus rakstus izlasot paliek neomulīgi – this is the world we are living un aiztaupot jau zināmos uzbraucienus lētā garīguma meklējumiem ("budisms 90 minūtēs"/ "apgaismība tējkannām"), tas brīdis, kad pieaugušie izpaužas krāsojot sagatavotus templeitus, ar zīmuli aizpildot krāsu laukumiņus ir pielīdzināms pieaugušu cilvēku centieniem apģērbties bērnu drānu veikalā vai turīgiem kundziņiem līksmes pēc uzēst no sociālajām pakām.

Proti – ne no tā plauktiņa ņemdami. Taču šodien saņemtā mēstule no Miami reklāmskolas mani maķenīt tomēr ielīksmoja.



*piekrītu un atvainojos, nav veiksmīgs termins. Bet vispārējais dažādu parādību un ieradumu profanācijas vilnis (nejaukt ar vienkāršošanu dēļ tehnoloģiskiem risinājumiem, bet tieši trivializēšana (spožs piemērs- Donalds Tramps, piemēram)), popkultūrisms un "elitism for the masses", jā tas mani aizķer .


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]blond
2016-05-18 22:16 (saite)
nu vismaz krustardūrienu izšuvumiem bija precīzi zīmējumi.
tāpat visiem autentiskajiem tautiskajiem rakstiem citos dūrienos (atvaino, nezinu nosaukumus) ir savākti un izdoti vai muzejos noglabāti precizi izšuvumu paterni. mana vectante Elza Jende bija diezgan ievērojama tautas izšuvumu rakstu vācēja un arī darinātāja, viņai ir savs fonds Vēstures muzejā. Tās lietas vienmēr it bijušas matemātiskas. Trīs diegi pa labi, četri pa kreisi.Nekāds tādas pašdarbības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2016-05-18 22:26 (saite)
Bet vai vari iztēloties, ka kāds pēc gadiem kādā fondā krās un glabās šīs grāmatiņas? Man krāsojamās gramatas asociējas ar posmu sīču attīstībā, kad viņiem vēl vajag rāmi, un roka nekontrolētāka kā radošā fantāzija, bet atgriezties pie tā vēlreiz pieaugušā vecumā, tomēr pēc regresa izklausās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]blond
2016-05-18 22:44 (saite)
nu tās bonzas jau arī neviens baigi nekrāj. smalkāki raksti ir smalkāku cilvēku rokās. bet cik tad ir % to "smalkāko" cilvēku?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2016-05-18 23:04 (saite)
Vecmāmiņu izšuvumi daudziem tomēr saglabāti :) Kas zina, varbūt reiz būsim krāsojošās ōmītes, un mazbērni saglabās mūzu krāsojamās grāmtiņas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2016-05-19 10:00 (saite)
Ehm, un tieši ar to krāsojamās grāmatas arī ir labākas par izšūšanu. T.i. tas ir lieks priekšmets, kuru, kad lietderīgums ir pabeigts, nav jāliek goda vietā, jāslauka nost putekļi, par to kaut kā īpaši jārūpējas un whatnot.

Var vienkārši izmest ārā.

Ir arī tapetes 'pieaugušo krāsojamo grāmatu stilā'.

(P.s. nav tā, ka es te aizstāvētu kaut ko, ko man baigi patīk darīt, tāpēc būtu jāaizstāv. Man krāsojamās grāmatas riebās pat bērnībā, kur nu vēl tagad. Bet es redzu, kā tas varētu patikt citiem).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?