barbala (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} barbala) rakstīja,@ 2016-01-24 15:41:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
visi tie lēmumi mazie, bet speķīgie
Man diezgan simpatizē visādas dinamiskas izmaiņas, notikumi un to mainība un sava līdzsvara noturēšana skrējienā ar elpas palīdzību,
bet tas, kas mani patīk mazāk, ir izvēlēties tehnoloģiju ceļabiedrus, teikism, tālruņus. Tāpēc sava piektā aifona lēnīgos centienus doties pie Džobsa paradīzē centos ignorēt, jo- paties paties, zēni – esmu vīlusies, čeetri gadi un jau nelaiķis, kas tas par kuslumu?
Es ļoti pierodu pie lietām,
tās sev definētā veidā saudzēju un man ļoti ļoti netīk, ja lietas pieviļ. Par piemēru, manam auto, tāpat kā manai cibai, ir jau vienpadsmit gadi, bet es to uztveru kā "gandrīz jaunu", neskatoties uz 185tk un dažiem rūsas burbulīšiem šurtur, kumeliņš ir sprauns un neļauj domāt par citu, piemēram.
Bet daiļais un patīkami mazais/šaurais tehnoloģiju brīnums, piektais aifons, pēc katra iOs apdeita paliek lēnāks, tizlāks, izrij bateriju, aukstumā izslēdzas- ja lieta ir cimperlīgāka par mani, tad es nespēlējos. Tā jau viss plūst un mainās ar paātrinājumu, vēl tie gadžeti, kas dzīvo autonomi un atmet galus pēc pašu ieskatiem.
Šādos brīžos es ilgojos pēc IZVĒLES.
Nevis tās, starp "ieradumu" un ļaunumu, bet īstas izvēles- tāda, kāda ir dzīvē pilnīgi visam.
Izvēlēties to, kas man paties patīk- piemēram, Sony kamera, plānums un IOSa smukums. Jo neliegšos, nu nav tā abolpasaule tik ļoti, ļoti nevainojama un absolūta, ka es tīri no brīvas dabas zvērētu tai pilnu uzticību, ir vilcēns labi paēdis, bet uz mežu tomēr skatās.
Taču starp telefoniem izvēles nav- ir vien āboli vai androīdi un ja visa tava pārējā ekosistēma ir ābolos, tad ej nu un ievies mazo, spuraino Androidu. Nevari, jo 2/3 pārējās digitālās dzīves ir apple. Aplis ir noslēgts, Apple ir noslēgts.
Tatad, atliek vien i6s;
kurš sals aukstumā,
kurš taisīs visus tos pašus endomondo gps gļukus;
kurš kādā brīdī neatpazīs pats savus vadiņus un cimperlēs par apdeitiem;
kurš pēc trīs gadiem būs tieši turpat, kur piektais šodien.
Un tas nešķiet pareizi. Nemaz.
Par skolas formām varam nemaz nediskutēt, vadzi, telefonu dzīvē mums ir tāda binārā/ nekādā izvēle un skolaskleita liekas izvēļu automatizācija. Diezgan mānīgs tas mūsdienu pluralizsms, ja.
Man diezgan simpatizē visādas dinamiskas izmaiņas, notikumi un to mainība un sava līdzsvara noturēšana skrējienā ar elpas palīdzību,
bet tas, kas mani patīk mazāk, ir izvēlēties tehnoloģiju ceļabiedrus, teikism, tālruņus. Tāpēc sava piektā aifona lēnīgos centienus doties pie Džobsa paradīzē centos ignorēt, jo- paties paties, zēni – esmu vīlusies, čeetri gadi un jau nelaiķis, kas tas par kuslumu?
Es ļoti pierodu pie lietām,
tās sev definētā veidā saudzēju un man ļoti ļoti netīk, ja lietas pieviļ. Par piemēru, manam auto, tāpat kā manai cibai, ir jau vienpadsmit gadi, bet es to uztveru kā "gandrīz jaunu", neskatoties uz 185tk un dažiem rūsas burbulīšiem šurtur, kumeliņš ir sprauns un neļauj domāt par citu, piemēram.
Bet daiļais un patīkami mazais/šaurais tehnoloģiju brīnums, piektais aifons, pēc katra iOs apdeita paliek lēnāks, tizlāks, izrij bateriju, aukstumā izslēdzas- ja lieta ir cimperlīgāka par mani, tad es nespēlējos. Tā jau viss plūst un mainās ar paātrinājumu, vēl tie gadžeti, kas dzīvo autonomi un atmet galus pēc pašu ieskatiem.
Šādos brīžos es ilgojos pēc IZVĒLES.
Nevis tās, starp "ieradumu" un ļaunumu, bet īstas izvēles- tāda, kāda ir dzīvē pilnīgi visam.
Izvēlēties to, kas man paties patīk- piemēram, Sony kamera, plānums un IOSa smukums. Jo neliegšos, nu nav tā abolpasaule tik ļoti, ļoti nevainojama un absolūta, ka es tīri no brīvas dabas zvērētu tai pilnu uzticību, ir vilcēns labi paēdis, bet uz mežu tomēr skatās.
Taču starp telefoniem izvēles nav- ir vien āboli vai androīdi un ja visa tava pārējā ekosistēma ir ābolos, tad ej nu un ievies mazo, spuraino Androidu. Nevari, jo 2/3 pārējās digitālās dzīves ir apple. Aplis ir noslēgts, Apple ir noslēgts.
Tatad, atliek vien i6s;
kurš sals aukstumā,
kurš taisīs visus tos pašus endomondo gps gļukus;
kurš kādā brīdī neatpazīs pats savus vadiņus un cimperlēs par apdeitiem;
kurš pēc trīs gadiem būs tieši turpat, kur piektais šodien.
Un tas nešķiet pareizi. Nemaz.
Par skolas formām varam nemaz nediskutēt, vadzi, telefonu dzīvē mums ir tāda binārā/ nekādā izvēle un skolaskleita liekas izvēļu automatizācija. Diezgan mānīgs tas mūsdienu pluralizsms, ja.
