lai dancā lācis!
Pilsētā sākusies korporatīvo eglīšu sezona, kas pats par sevi nebūtu mirstamā vaina, ja vien 2/3 no apmeklējiem sarīkojumiem nenotiktu, piedodiet, bet liekulīgā formātā. Proti, pateicoties ikdienas attiecību orāli/anālā drāzuma patinai nevienmērīgajai gaitai tas ir tieši kaut kas tikpat bezjēdzīgs kā fuck for virginity , kur vienā katlā tiek sarīkota iekšējā, darbinieku eglīte, bet otrā placī – sadarbības partneru godināšana, vēlams, neākstoties ar kaut kādu tur vakara plānu, vadītāju, saviesīgām rotaļām, bet tipa, ēdiet lavašu un esiet laimīgi. Un smaidiet kamerās. Starp citu, kāda zīmola somiņas tev patīk labāk? Un kā tu domā sagaidīt jauno gadu?

Uz šiem pasākumiem jau neaicina tevi, mani, jūs/viņus, come as you are my brave hero, uz šiem pasākumiem aicina manas/tavas vizītkartes, krēslu, "cilvēkus, kam tu vari piezvanīt" un lūk, optimāls risinājums būtu nosūtīt savu vizītkarti zelta rāmī vai iedot kādam, lai aiznes. Ielādēt bildīti ballītes aplikācijā, parakstiņu banerītī – kaut kā nodrošināt to savu klātbūtni ar tiem līdzekļiem, kādus saprot un novērtē aicinātājus.

Vairāk par visu es gribēju slēpot, bet tagad šķebina tās jēlā laša rozītes.