čaukstēj mani zīda svārki/ pār istabu pārejoti. modernā trīs-piec-sešcīņa
Iepriekšējā telefonsaruna ir īsteni piemērota, lai apvaldot visus sarkasma ponijus (vārdu "zirgs" uz laiku svītrojam) ierakstītu lūk, šādu jautājumu. Par sirdi.

Vai man, diez, vajag pulsometru?
Vai drīzāk man vajag bluetooth zemkrūšu jostu, kas mēra pulsu un atrāda rādījumus āboltālrunī?

Vai varbūt tomēr man vajag to pavisam vienkāršo dažeiro pulsometru no ībeja? Dumb, but it works un neko lieku no sevis neprasa/nedod,
vai arī tomēr jāuzraksta kāds euro-afroprojekts jāuzbaro krājkases ruksīt's, jāatver depozīts un jāatvēzējas kādam superkrutam zobārsta krēslam* garmina izskatā? Sigmu es vasarā nopirku, tā bija īpaši līka, to priecīgi pārdevu tālāk, mums nepasēja bioritmi un kaitināja GUI's, sev teicu – ja nu vēlreiz, tad Suunto, Polāru vai Gārminu, jā.

Kā man būt ar tām pulsa lietām, ko? Tas, ka ir frekvence, kurā сердце больше не поет nekādā vīzē nav saistīts ar tehnisko tās darbību,
tur citi paisumi un bēgumi, bet tomēr – man dzīvei vajadzētu mazliet sirdsritma statistikas, jo kam gan lai vēl es ticētu, ja ne rādījumiem nepielūdzamiem?


* sarunājas divi profesionāli forumu/amatierfotogrāfi.
"oooo, zin, ko es vakar nopirku? es nopirku zobārsta krēslu!!!!
- balto?"