Novembris. Ar dzērveņu garšu
Novembrī uz gastroskatuvēm uzkāpj dzērvenes. Protams, sarkanbaltisarkanajam tā ir tuva krāsa, vēl biš bietīš'sulas tuciņ, niansītei vai kaltētu upeņu dramaliņas piebērt un karogs rokā. Atradu (un kad pielikšu te punktu, iešu pagaršot) Muižas sieru dzērveņu un upeņu kažociņā. Franču siers ar dzērvenēm, sulas, šņabji, zaptes, šokolāds, gotiņas, rudzu maizīšu skriukšķi, pusszaptes, kaltējumi, jogurti, siļķes, servelāde, saldie biezpieni, piesātināto taukskābju kulinārija – viss rimi čeks dabonams vienās dzērvenēs. Tā mēs, čau starro, tos 40 kg dzērveņu gadā uzņemam*, ja.


Bet dzērveņu žvāgu nav.


*bija, bija vērts tos LVL 460 000 investēt tajā ogu patēriņa veicināšnas kampaņā. rezultāti acīs! dzērves atkal dzērvenēs, jumti atkal sudrabā.


UPD. UN KUR IR PROVINSAS MAJONĒIZE AR DZĒRVENĒM?