barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2012-09-19 21:11:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
boletus sasaukšanās pār deviņi novadiņi
Zemgale.


sēņu mežā nav daudz , bet ir atrodamas, gk. makovices, lāčpurnu samtbekas, čigānietes un dažas elegantas baravikas. ir arī gailenes un ir arī bērzlapes. taču pastāv aizdomas, ka īstais sprādziens vēl tikai būs, jo izrādās, to pusi nebija apmeklējis lietus. Lietus, tumsas pavadā gan ieradās taisni tad, kad es tumšā briksnī griezu maza izmēra lāčpurnu samtbeciņas (I. bija sēņu izstādē, beidzot mums ir nosaukums iecienītajai pasugai. sēņu izstādē arī pavēstīts, ka cūcenēs ir tā pavairāk kancerogēno vielu un tā nu cūcenes ir svītrotas no groziņa. Žēl, man vienmēr ir patikusi zaļā krāsa sēnēs.) un knapi varēju tās uz izrakuma saskatīt. Tad nu tiku izmērcēta jo dāsni un ievedos vēl makovicu ārprātā, kas operatīvi, koncentrēti un mērķtiecīgi palīdzēja palielināt iznesiena apjomu.



Kurzeme, ziņojums no šosejas Ventspils- Košrags.

Kāda autovadītāja nevar laicīgi ierasties uz citu personu rīkotu vakaru, jo autovadītājai uzglūnot baravikas.
Tā kā jūtu šai personai nav, viņa piezvana man un sūkstās, ka nevarot, zin, pabraukt jau trešo stundu, jo jālasot baravikas un neviens visā pasaulē nesaprot viņas ciešanas. Parasti šo personu es saprotu līdz kaulam, bet šoreiz pieļāvu izņēmumu. Lasiet tak baravikas, cietīsiet vēlāk!


Tāda mums tā dzimtene.
Ir, kur ir un ir kur ir, bet mazāk, bet būt ir.

Ko saka Vidzeme? Ko vēsta Latgale visdārgā?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ezss
2012-09-19 21:41 (saite)
Nerunā par industriāliem lomiem, man tēvs ir sēņu maniaks un mēdza nest sēnes džemperiem (tas tad, kad grozi jau pilni)
Ģimenes sievietēm bija jātīra. Un tēvs ar vanaga aci vēroja, lai nemet ārā kādu viņaprāt labu sēni, jāpiebilst, ka tārpainākās tika uzliktas uz mūrīša kaltēšanai, jo tārpi tak izlien ārā...

Bet vispār mēs cepām ar sviestu un likām burkās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2012-09-19 21:48 (saite)
Visu laiku neticamākais sēņojums bija aizpērn (ca 2010 gadā?), kad vispirms nodzīvojos pa saviem laukiem un pāris stundās iznesu kādus 40 kg materiāla:tēvs uz mežu brauca pretī ar ķerru, kurā es izbēru grozus, džemperi, līdzpaņemtos maisiņus. loms bija galvenokārt tikai baravikas, pāris makovices un pēc pāris dienām aizbraucu uz kādu nomaļu mājvietu Vidzemē, kur mēs sēņojām ap mājas pagalmu. Rezultātā, skaidri atceros, ka trīs dienas un pusnaktis es tikai un vienīgi cepu sēnes un marinēju, no rīta līdz rītam.

Rezultāts tika apēsts divās ziemās, zem galda vēl ir kāda marinējumu burciņa un vismaz 1 saldēta sēņu paka. Domāju, ka nekas tik industriāls nebūs tik drīz iespējams, tur bija kas citplanētisks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mapats
2012-09-20 00:58 (saite)
Gadījums: "Mēs ar saviem gaileņgorz izkāp no mēž, jo baraviks nav. Braucot garām uzpirkšans punktam piefiksē ka vietējais i atveds nodot vairāk(~6) kast baravik`s ar traktor.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?