Visu laiku neticamākais sēņojums bija aizpērn (ca 2010 gadā?), kad vispirms nodzīvojos pa saviem laukiem un pāris stundās iznesu kādus 40 kg materiāla:tēvs uz mežu brauca pretī ar ķerru, kurā es izbēru grozus, džemperi, līdzpaņemtos maisiņus. loms bija galvenokārt tikai baravikas, pāris makovices un pēc pāris dienām aizbraucu uz kādu nomaļu mājvietu Vidzemē, kur mēs sēņojām ap mājas pagalmu. Rezultātā, skaidri atceros, ka trīs dienas un pusnaktis es tikai un vienīgi cepu sēnes un marinēju, no rīta līdz rītam.

Rezultāts tika apēsts divās ziemās, zem galda vēl ir kāda marinējumu burciņa un vismaz 1 saldēta sēņu paka. Domāju, ka nekas tik industriāls nebūs tik drīz iespējams, tur bija kas citplanētisks.