barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2012-08-29 15:36:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
atvēru cibiņu,
gribēju ierakstīt vienu pustraģi/puskomisku šīsdienas ludziņu ar paskaudru morāli.
bet tad ieraudzīju Sokrāta tautas autoskolas piedāvājumu un atcerējos, ka tuvojas pilnmēness un lunātiskie čabulīši izlien no savām mazajām aliņām.

Ek, alternatīvās pasaules, les manipulatores, ēmo, indīgo, auras un prānas;
ek, cik ļoti šajos brīžos gribas "paņemt klēpī un apmīļot/pacienāt ar importa košlenēm" tos tuvļaužus, kuri izceļas ar veselo saprātu, veselīgu attieksmi un sirdi pareizajā pusē.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]alefs
2012-08-29 17:42 (saite)
Grūti ir apvienot tajā aspektā, kurā fizika saka "visums radās", bet reliģija — "visums tika radīts". Neredzu, kā šos skatījumus ir iespējams apvienot bez pašapmāna.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2012-08-29 18:43 (saite)
Neesmu nedz fiziķis, nedz arī kristietis, tāpēc varu izteikt ne īpaši informētu viedokli.

Man šķiet, ka propozīcija "visums tika radīts" kādā nulles punktā nav pretrunā ar kosmoloģijas nostādnēm. Pat ja ir bijis kāds demiurgs, ir iespējams pētīt šī demiurga rīcības sekas un pastāvošās likumības. Turklāt, manuprāt, kosmoloģija joprojām pieļauj Leibnica jautājuma "kāpēc ir kaut kas un nevis nekas?" spekulatīvu risināšanu. Tas ir viens. Otrs aspekts attiektos uz morāles nostādnēm. Ja pieļauj nošķīrumu starp ir un jābūt, tad arī ir vieta metafiziskām spekulācijām attiecībā uz morāli, jēgu u.tml.

Pretēja galējība ir scientisms, taču manai gaumei tas ir pārāk radikāls un redukcionistisks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]alefs
2012-08-29 18:58 (saite)
Pretruna ir tāpēc, ka reliģiskais skaidrojums pasaules radīšanu paredz kā mērķtiecīgi virzītu procesu ar jēgu, kura pastāv ārpus šī procesa. Pasaules rašanās zinātniskajam skaidrojumam turpretim ir principa jautājums, ka šie procesi varēja veidoties paši no sevis, dažādu sakarību un entropiju rezultātā. Ja zinātnei nebūtu mērķis apzināt un skaidrot,kā pasaule varēja rasties augstāka spēja neviena nevadītu, racionāli izskaidrojamu dabas procesu rezultātā, jau sen varēja laboratorijas slēgt ciet un izmantot ērtības, ko piedāvā Dieva klātbūtnes arguments.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]thel
2012-08-29 19:18 (saite)
Teleoloģija bieži vien ir noderīga, lai skaidrotu notikumus post factum.

Runājot par jēgu, ja pareizi atminos, Kotinghems mēģināja argumentēt, ka šāds jautājums ir jēgpilns tikai kristietības (vai noteikta metafiziska ierāmējuma) kontekstā. Pretējā gadījumā mums nāktos pieņemt, ka 42 ir galējā atbilde. Šāds viedoklis, protams, ir diskutabls, taču zināms pamats tam ir.

Turklāt es šaubos, vai kristietība ir vienots fenomens. Protams, ir iracionāli fundamentālisti, bet ir arī tādi, kas, šķiet, redz ticības robežas. Ja es būtu kristietis, tad visticamāk es neietu tālāk par apgalvojumiem par ex nihilo dogmu vai arī kosmisko taisnīgumu. Godīgi sakot, es vēl neredzu, kā šie apgalvojumi mani atturētu no pasaules racionālas izzināšanas vai arī būtu pretrunā ar novērojamo realitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]alefs
2012-08-29 19:40 (saite)
Esmu sastapis cilvēkus, kas spēj vienlaikus sevi saukt par kristiešiem un ticēt reinkarnācijai, tāpēc, protams, ka sastopamās kristietības izpratnes ir ļoti daudzveidīgas. Tomēr, kamēr vien kristietība ir organizēta reliģija un pastāv institūcijas, kuras definē oficiālo baznīcas nostāju, var runāt par valdošo viedokli — un tas ir pamatots ar Vecajā derībā atrodamo stāstu, kā Dievs radīja pasauli, nevis tā radās pati.

Tanī pašā laikā tāda parādība kā reliģiozs zinātnieks nav nekas neparasts, un piekrītu, ka absolūtajā vairumā gadījumu reliģiskie uzskati nudien netraucē racionāli izzināt pasauli. Uzskatu principiālā pretruna parādās tikai atsevišķos segmentos (meinstrīma kristietim tomēr pienāktos atrast vietu Dievam pasaules radīšanas procesos, bet zinātniskajā skaidrojumā tas ir lieks elements), bet vairumā gadījumu no tiem lieliski var izvairīties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]divi_g
2012-08-29 19:50 (saite)
Cik man zināms, fizikai ir problēma ar Lielo sprādzienu, kurš, kā sanāk, radās no nekā, kas pieļauj zināmus šīs problēmas reliģiskus traktējumus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]alefs
2012-08-29 20:01 (saite)
Kad fizikai (vai jebkurai citai zinātnei) ir problēma un esošās teorijas pilnībā neskaidro kādus procesus, fizika domā jaunas teorijas, kā arī itin vaļsirdīgi atzīst, ka problēma pastāv. Un, kamēr problēma pastāv, no skaidrojumu konkurences viedokļa vairāk telpas ir reliģiskam traktējumam — taču tas nevienā brīdī šo traktējumu nepadara "zinātniskāku", jo tas ir konstruēts apejot normālo zinātniskā skaidrojuma un zināšanu pārbaudes procesu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2012-08-29 20:05 (saite)
Protams, taču šādi fundamentālu problēmu punkti ļauj apvienot zinātni ar reliģiju, kas bija šī threada sākotnējais jautājums :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]divi_g
2012-08-29 20:08 (saite)
Tb, jo ne jau katrs zinātnieks un pat ne katrs fiziķis nodarbojas ar kosmoloģiju, un šī problēma, uz kuru nevar atbildēt nozares speciālisti, ļauj (viegli) pārvarēt kognitīvo disonansi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?