jā, sports un endomondo, garlaicīgi par olimpisko, vot
Es pārskatu savas attiecības ar sportu, proti, tās tapušas vēl vasarīgi ciešākas un iet interesantā vektorā par kuru zināšu ieziņot pēc kāda mēneša or so. Spēks, izturība un intervāli ir mans jaunais interešu segments, ja mēs nerunājam par mūžzaļajiem uzstādījumiem: tīra galva, tievība un pacietība.
Viens no posmiem radās tāpēc, ka man maķenīt apnikusi drusku tā zāles vingrošana, rutīna iezagās, gribu kaut ko jaunu un sarežģītu, kur jāpamokās. Tā pirmdienas vakarā uzstādīju pers. rek. kraulā pamēģinot kustināt pēdas un kājas mazliet citādāk (pareizāk), kā iepriekš. Baigi kruti, sanāca turbo un varēja arī beidzot pamatoti taisīt retākas izelpas. Vienīgi no vakardienas abi mūspilsētas 50metrīgie baseini ir vasaras atpūtā.
Vēl esmu sākusi skriet, jo man ir jaunas kedas. Sakiet vēl, ka tam visam nav nozīmes - viņvakar piemēram tikai tā vien sevi izdabūju no uz galda-izstiepto-kāju komforta zonas laukā: "ej nu un amortizē savas kedas, dārgumiņ." Dārgumiņš, iekšējā grāmatveža dzīts, aptinās visa pulsometrā (pārdots, jo Sigma tomēr nerullē (man drīz vārdadiena, gribētu tādu ar gps tomēr un lai var peldēt arī (ievietojam bolacīša ikonu no skaipa))),uzcirta iecienītā adidaslera kunga trejstrīpas un gāja skriedināt ekipējumu gar jūras zibeņojošo krastu, izspārdot smilšu pilis, ielecot smilšu figūrā "sieviete" un iekrītot dažās bedrēs. Pirmoreiz mūžā man samērā patīk, velk un interesē skriet. Vienīgi, Magnēti šogad notiek nepareizās vietās, laikos, dienās, pārāk agri beidzās, etc un vienvārdsakot, ne tad, kad es apsvērtu iespēju apmaldīties mežā ar karti un kompasu un tās vīnogas ir skābas, tāpēc skrienu tāpat.
Uz rudeni būs jāsameklē kāda ķīniešu vingrošana, jo agrāk iecienītā joogotuve ir kļuvusi pavisam ezotērēti reliģiski ēteriska un pēdīgoreiz tāpēc sajutos, ka mans iekšējais karojošā luterāņa agni ir iededzies citā virzienā. Tā vi'š notiek, augt un tiekties.