trauksmainas dienas
Kā kārtējā pusdienpauzē noskaidroju, šodien pilsētā ir trauksme. Proti, tā jau ir samērā trauksmaini apstākļi- pieturas sniegs uz "ietvēm" nevis tikai "kokos" vai "kalnos" (do you also have that snow on the streets in Lotvia?) un tas, protams, ir nepatīkami, bet šodien nepatīkamība ir spērusi soli tālāk un sniegs uz ietvēm ir arī apledojis, jo kļuva siltāks un kļūdaini, iepriekšneparedzami un bez achtung warnung brīdinājuma nolija. No rīta, jā, kad nācu šurp, bija paslidens, dažviet kājas slīdēja, bet nekā ekstremāla es nejaudāju saskatīt un pretīmnākošo bērneļu vai kundzīšu sejas izteiksmes, kurās varēja nolasīt ļoti lielu izbīli tā arī neuzķēru. Savā viešņas aprobežotībā, pārsteigumu piešķīru faktam, ka bēreļi vai kundzītes nav mierā ar eglītēm, kas izmestas uz ielu stūriem vai salūta atliekām turklāt.
Tomēr, kā kārtējā pusdienpauzē noskaidroju, lielais izbīlis un trauksme ir tāpēc, ka ietves ir apledojušas pateicoties trauksmainajiem laika apstākļiem. Radio iesaka visiem palikt mājās, bērni drīkst neiet uz skolu, jo ietves ir apledojušas. Apķērīgākie vācieši (un pragmatisms ir viena no lietām, par kuru dzirdu daudzus priecājamies) šorīt savām kurpēm pāri pārāva vecās zeķes- lai neslīd un tad mierīgi devās uz bankām, apdrošināšanas kompānijām un pārējām darba vietām.

Lūk, tādi ir trauksmaini apstākļi, kuri, spriežot pēc prognozēm labāki nepaliks, jo lietus turpinās līt uz tā sniega. Žēl, man nav tādu zeķu, kuras varētu pārvilkt pāri zābakiem, lai labāk iejuktu pragmatiskajā pūlī.