barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2010-12-21 23:34:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
motociklu vasaras
Meklējot dāvanu cilvēkam ar vērtīgu šķūnīti un sarkanu 57 gada Ižu, ss.lv sludinājumos atradās īstā motociklistu cepure no ādas, cimdi un brilles. Sazvanīju pārdevēju, kurš izrādījās nevis kārtējais "antikvāra uzpircējs", bet lādzīgs vīrs no Teikas un pēc siltās balss sapratu, ka īstā dāvana no īstajām rokām būs rokā.
Vakarā aizbraucām, viņš iznāca mājas pagalmā ar mantu maisiņu un stāstīja, ka brilles ir no sešdesmitajiem, tās ir padomju, arī gonkās vilktas;
ādas cepure gan no viņa tēva un vēl Latvijas laikiem, bet cimdi vesti no Vācijas. "Ieliec roku, redz, cik silti, var ērti pārslēgt ātrumus."
Iedoto naudu viņš nepārskaitīja, bet nesteidzīgi un izgaršodams stāstīja, kā jaunībā braucis kopā ar stiprāko Latvijas motociklistu un nav bijis tāda moča, kuru nezinātu. Ļoti jau gan divriteņotie patikuši, vispirms aktīvi sacensībās, vēlāk jau vairāk ar tiem retro motocikliem krāmējies. Tagad jau viss citādāk.

Un ka jā, vienvasar nepilnās 3 stundās no Rīgas līdz Tallinai ar moci aizlidojis. Tā esot bijusi silta un saulaina diena ar vieglu ceļu, viesnīcā noskuvis bārdu, pārvilcis drānas un devies satikt mīļoto sievieti. Tagad vēl kāds tā dara?


Nez, vai tas bija sniegs vai vējš, bet acis asaroja viņam stāstot un man klausoties. Tādas mazliet neērtas pauzes ar tīkamām atmiņām ziemas kupenu vidū kaut kur starp Teikas trīsdesmito mājām un sociālisma sarkanķieģeļotajām jaunbūvēm. Viņš pārdeva kaut ko, kas pašam ļoti paticis. Nevis naudas dēļ, bet apzinoties, ka pats vairs ar moci nebrauks.

Pie Pērnavas ielas krustojuma viņš zvanīja vēlreiz un teica, ka Smiltenes mājā viņam ir Iža detaļas, priekšējais stikls un citas mantas, kas noteikti varētu noderēt tam, kurš cīnās ar sarkano 57 gada Ižu. "Lai taču sataisa kārtīgi!". Es zinu, ka noteikti viņus iepazīstināšu.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]usne
2010-12-22 00:32 (saite)
Skaisti ! šādi stāsti pierāda (pēc gadiem) vai lietām ir vai nav bijusi vērtība (mājas jau ir tikai lietas)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2010-12-22 00:35 (saite)
Šis, šķiet, bija vīrs ar stāstiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dooora
2010-12-22 07:32 (saite)
sniegs un vējš teikas sniegs

(Atbildēt uz šo)


[info]divi_g
2010-12-22 08:00 (saite)
Forši, ka šajā merkantīlisma ērā tādi vēl ir palikuši.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2010-12-22 11:34 (saite)
Zini, viņu nav maz, tikai vajag piestāt, lai tādus atrastu. Pēdējā laikā ir izcili bagātīgs "komandējumu" arsenāls, piemēram, uz Viļķeni, Preiļiem, Daugavpili, satieku ļoti interesantus cilvēkus ar stāstiem, spožām acīm, pārliecību un darbaspējām. Ļoti uzkrītoša ir atšķirība starp "karjeras direktoriem" un tiem, kas absolūti organiski ir izveidojuši un vada spēcīgus kolektīvus. Galvaspilsēta (tikpat labi- vara) mūsu izpildījumā, nepadara cilvēku labāku, vien nervozāku un virsū uzpeld vau lielāko ētera daļu aizpilda vieglā masa, tādi džinglbelzi, par kādu var tapt izlasot pāris "how to" un best management handboook.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2010-12-22 11:59 (saite)
Mani izbrīna jau tas vien, ka tajā galā visi nav nošņabojušies līdz kliņķim, piedodiet par atklātību :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2010-12-22 12:13 (saite)
tur ir tā, ka nošnabijas tiem, kam vairs pavisam nav pie kā pieķerties. ja tev tomēr kaut kas vēl ir- piemēram, saprāts, ticība, ģimene, dzīvotspars, īpašums, tad tas piešķir zināmu jēgu un uz nošņabotā fona saproti, ko negribi, jo vienmēr blakus ir tie, kas mētājas kupenās. Tur tas ir daudz tuvāk, daudz konkrētāk un dzīvojot Parižā, tas ir 10 km aiz Špoģiem vienkārši nevari būt nemitīgā pālī un rīcībnespējīgs, jo pat tad, ja šņabi izdzīsi no pērnajiem graudiem, kaut kādā brīdī pēc sāls uz 15 km attālo sādžu būs jāaiziet. Kolektīvi nodzerties var ciematos, trīsstāvenēs, bijušajos kolhozos, bet īstā viensētā- domāju, ka ļoti retos gadījumos un ne vienatnē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mcenroy
2010-12-22 16:36 (saite)
no parīzes līdz špoģiem ir nieka četri kilometri :) mana vectēva māsas mājas. diemžēl attālo radagabalu, kurš tur gana nepiespiesti turpina eksistēt, arī ir skāris latgales sindroms. līdzarko skumji ir redzēt postā kārtējo postā aizlaisto sētu, pļavas, dārzus... man ar to vietu nekādas spožās atmiņas nesaistās, atšķirībā no mātes, kura tur jaunībā ir pavadījusi neskaitāmas vasaras.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2010-12-22 16:42 (saite)
Re, kā! Tur tāds dikti smuki līkumi, pavisam dažas mājas un tukšums- ar pirmdienas svaigo sniegu bija makten magnētiski un noskatījos, kā viena māja, kas labajā pusē, izskatījās tukša, aiznaglotiem slēģiem un sniegu līdz palodzei, bet drusciņ tālāk tāda itin kopta naturālā saimniecība, ar kūpošiem dūmeņiem un kūtiņām, kurās iekšā dzīvo kūtiņzvēri. Vēl, īsi pirms Preiļu priekšpilsētas bija varena senleja, ar eglēm, krauju un droši vien, ūdeni- nospriedām, ka Sigulda mērogā 1:0,7

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]barbala
2010-12-22 12:17 (saite)
p.s. un protams, ka alkoholisma un citas deģenerācijas problēma pastāv Latgalē. Tas, kas man pēc "field tripiem" šķiet, ka tādi tomēr nav vairākumā, vienkārši, par cīnītājiem un rukātājiem (retajiem) mēs neesam pieraduši runāt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]divi_g
2010-12-22 16:05 (saite)
Nu vienmēr jau var sastellēt pa vairākām viensētām.

Bet Tev taisnība, jo tos jau arī tik daudz neredz - viņi kkur cīņās un rukā, nevis vazājas apkārt pa bijušo rajona centru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?