no parīzes līdz špoģiem ir nieka četri kilometri :) mana vectēva māsas mājas. diemžēl attālo radagabalu, kurš tur gana nepiespiesti turpina eksistēt, arī ir skāris latgales sindroms. līdzarko skumji ir redzēt postā kārtējo postā aizlaisto sētu, pļavas, dārzus... man ar to vietu nekādas spožās atmiņas nesaistās, atšķirībā no mātes, kura tur jaunībā ir pavadījusi neskaitāmas vasaras.