vēlreiz, par eksaktās pasaules burvību [ieraksts satur 1 rupjību]
Piemēram, regulāri no kādas Sūtītājas saņemu šitik smalki sakonstruētus e-pastus:
"Mākslas un zinātnes iniciatīvas e-text+textiles vārdā aicinu jūs apmeklēt Ilvas Skultes (RSU) lekciju JAUNĀ LITERARITĀTE: KĀ MAINĪT PRIEKŠSTATUS PAR IZGLĪTOTĪBU."

„Termins „literaritāte“ pēc savas etimoloģijas ir cieši saistīts ar burtiem, alfabētu, rakstību, arī rakstītprasmi (un atbilstošo lasītprasmi) iepretim orālajai komunikācijai ar tās specifiskajiem kodiem.   Kas ir rakstīšana? Ar rakstīšanu saprot burtu simbolu izmantošanu, lai nodotu informāciju. Pie tam šie simboli tradicionāli ir nesaraujami saistīti ar materialitāti – rakstīt (ar irbulīti mālā, ar asu priekšmetu kokā, ar spalvu uz papīra utt.), kā savās esejās jau pagājušā gadsimta astoņdemitajos uzsvēris vācu mediju teorētiķis Vilems Flussers, ilgus gadsimtus nozīmējis pārvarēt materiāla pretestību, bet mūsu laikmetā rakstīt nozīmē darboties imateriāli. Pie tam, ne tikai, lietojot alfabētisko kodu.   Jaunie mediji piedāvā mums arvien vairāk informācijas, ko „lasīt“ un „rakstīt“ un – vizuāli, virtuāli, hipertekstuāli, multimediāli. Tā, ar literaritāti saprotot gan pašu raksta  kultūru, gan prasmes, priekšplānā izvirzās citi jautājumi un uzdevumi, kas definētu tādu literaritāti, kas jauno tehnoloģiju lietojuma cauraustajā ikdienā spētu ienest vairāk…jēgas.“   Ilvas Skultes lekcija ir mēģinājums atbildēt, kas ir jaunā literaritāte un kā mums būtu jāpārstrukturē priekšstati par izglīt(ot)ību.

Neintelektuāli piepišos par to, ka Sūtītāja, pirmkārt, nav iemācījusies lists vai BCC burvību (hei, hei, mēs visi esam ieskaitīti), otrkārt, allaž, kad saņemu vēstuli no šīs iniciatīvas sajūtos gauži nožēlojami, jo paliek žēl cilvēka/-u, kurš/i tā Mocījies kaut ko Tik Gudru rakstot.  Muskuļos iezogas intelektuālās spazmas, cik ļoti Rakstītājs mēģinājis Domu paust Visiem Saprotami, bet Atdūries pret Nožēlojamo Latviešu Valodas Ierobežotību, par ko, kā zināms, sūdzas Daudzi, kuri mēģinājuši izurbties cauri Zinību Klintīm dažādos centienu līmeņos. Varēja jau nemocīties, rakstīt angliski, vai nemocīties un rakstīt tieši tik daudz, cik pats saprot. Spēja pastāstīt sarežģīto vienkārši un patīkami, tā nāk ap pirmo sirmo sarmu pakausī vai vismaz, nelielu empātijas izkopšanu.
Bet ko nu es, es jau no Rīgas Tehniskās....