| ne(otr)dienas tiiklà |
[May. 27th, 2008|08:03 pm] |
| [ | mood |
| | vilnveida spràdzieni | ] |
Katru otrdienu tas pats vàjpràts: skolas wifi sistéma vai nu jùdzas vai vienkàrshi atsakàs darboties. Tàpéc mulkiigi sézhu pie skolas datora. Fui!
Kaut kà nav laiks sanàcis dabùt tiiklu màjàs. Bet to var paspét, visu var :))) |
|
|
| |
[May. 21st, 2008|12:26 pm] |
Ā, un vēl es gribeju pateikt, ka man ir viens lielisks pasniedzējs, kas vada darba tiesību semināru.
Lai arī nu jau man ir četri neattaisnoti kavējumi, viņš vadībai nodevis ziņas par trijiem, līdz ar to no šī kursa mani neatskaitīs. Pagaidām vismaz.
Ai, labs pasniedzējs, ai labs. |
|
|
| nezinu, varbūt jau liku: drusku skolas, smukās vietas |
[Apr. 18th, 2008|10:51 pm] |
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Apr. 18th, 2008|12:01 am] |
| [ | mood |
| | labs | ] |
| [ | music |
| | tv tālā virtuvē | ] |
Zini, es dažkārt mēdzu nogurt. Sapīties garajos tekstos, izsviest tos visus pa logu, pati aizspurgt debesīs līdz ar zvirbuļiem. Dūdot ritmā ar jumta korē mītošajiem baložiem, sapņot par citu dzīvi, sapņot par tiem pašiem kalniem un sniegu.
Nāk lēnām vasara, jau šorīt silti, silti saules staros. Bet pavasarisn vēl ir šeit, asfalts vēl ir ledus aukstumā arī nakts apmākušās debesis liecina par pārāk bieži mainīgo laiku. Un labi, ka tā. Man ir tikai nepilnas septiņas dienas laika, lai savilktu kopā galus pirms lidoju uz ziemeļiem; gluži kā gājputni pavasaros atgriežas mājās.
Ir savādi sevi dziedināt, sevi izdziedāt. Katrs jauns pavasaris nāk ar jaunu cerību, ar jaunu solījumu par vasaru, pat ja aukstajā gaisā var vilkt paralēles rudens lidojumu atstātajām astēm.
Šai vietai tāpat kā mājām piemīt sava burvība: iespēja distancēties. Mājās skatīt skolas dzīvi rokas stiepiena attālumā, bet ne tuvāk. Šeit - to, kas ir mājās, ieraudzīt citā gaismā. Kritiskums pieņemas spēkā ik dienu, bet tas ir tas labais kritiskums, kas ļauj tev domāt, kas ļauj tev skatīties un redzēt.
Šodien domāju par savu nākamo soli, par darbu. Tas viss vēl aizvien ir miglā tīts. Vispārējā ideja pat ir ļoti aptuvena, bet izvēle ir izdarīta, par ko īpašs prieks. Kā gan gribētos, lai katra diena tad ir īpaša. Lai ir gan izaicinājumi, gan tuvu tveramas un taustāmas lietas. Nosolījos, ka pagaidām par to piedomāšu periodiski. Periodiski, lai ļautu sev darīt arī ikdienas darbus, pie kuriem tieši tagad arī atgriezīšos. Vēl pāris stundiņas, tad drusku miega un atkal darbos.
Svarīgākā dienas atziņa: pavasarī drīkst būt tikai tik saulainas dienas kā šodien. Tad izdodas sevi priecīgi vadīt pa aizvien jaunām un jaunām takām. |
|
|
| Как закалялась сталь |
[Apr. 15th, 2008|05:12 pm] |
Vakar vakarā saņēmos, darbu kaudzīte gan nav tukšojusies, jauni nākuši klāt, bet beidzot vismaz iekšēji nav pilnīgs bardaks. Cerēs, ka maziem solīšiem vien, bet pavisam drīz izdosies tos neizdarītos darbus padarīt.
Tā vietā lai mugurkaulu iemauktu stingrā tērauda trubā, labāk pašu mugurkaulu tēraudcietu.
'Tā rūdījās tērauds' šobrīd būtu ieteicamākā mantra.
"Все ли сделал ты, чтобы вырваться из железного кольца, чтобы вернуться
в строй, сделать свою жизнь полезной?"
И отвечал:
"Да, кажется, все!"
(c) Н. Островский |
|
|
| un šis ir par mums, te un šobrīd |
[Apr. 15th, 2008|03:03 pm] |
 |
|
|
| |
[Apr. 11th, 2008|11:58 pm] |
Un kad sēdēju skolas pagrabstāva kafejuškā uz loga, ienāca divi otrkursnieki. Viņiem gaišākas un nevainīgākas sejas, bet jau drusku darbu zīmogs ir. Un puika teica: bet mēs taču esam inteliģenti cilvēki, mēs lieliski spējam apzināt un analizēt cēloņus faktam, ka mēs nespējam saņemties un strādāt. Bet tas taču nelīdz. Mēs tik un tā nevaram saņemties.
Pārņēma mīļums. Jo mēs visi dažkārt nevaram saņemties, bet pēc tam iemācāmies to darīt, pat ja reizēm noraujamies un tad izlieto ūdeni sasmelt ir grūtāk, vezumu pavilkt smagāk kā stiept vien savu mūžīgo tašu.
Es pat vienu mirklīti gribēju, lai varētu atkal darbos aizbēgt no sevis. taču tad pārdomāju, tā ir tikai zīme, ka es atkal negribu ar to tikt galā. Tamdēļ labāk vien sevi sakārtot, lai vēlāk nav postošās krīzes. No pārstrādāšanās arī neviens laiumīgs nav ticis, vismaz tā izskatās no malas. |
|
|
| |
[Mar. 19th, 2008|08:18 pm] |
Bet mēs esam tik vienkārši, vienkārši. Maz lasām, maz zinām. esam ieslīguši katrs savā disciplīnā un pat degungalu laukā neizvelkam.
Mūsu mīļais pasniedzējs/žurnālists/amerikānis Parīzē tā vien šķiet, ka raustās neirozēs no absolūti pofigistiskajiem, pārnopietnajiem un slinkajiem līdz pat kliņķim studentiem. Man uz viņu ir siltas jūtas, man ļoti patīk, kā viņš smēķē. Turklāt viņš ļoti, ļoti atgādina tēlu no 20.gs. 20.gadiem. Ģērbts melnā, garu mēteli - kā no tālaika fotogrāfijām izkāpis. Un nervozi nervozs, raustīgs un straujš, bet iekšēji ļoti patīkams. |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2008|07:55 pm] |
Zinu, ka ir gluži muļķīgi atskaitīties par stundās saklausīto. Turklāt uzrakstot tik daudz kas pazūd. Pasniedzējs tavā priekšā runā, bet tu dzirdi daudz vairāk, redzi daudz spilgtāk, ja vien viņš ir tāda paša tipa cilvēks kā tu. Ja nē, arī tad visu pateikto apdrukātā papīra lapā diez vai pārvērtīsi. There is so much more to life than just words.
Par to, kas saistīts ar uzņēmējdarbību- es nezinu. Varbūt es nebūšu ārkārtīgi labs šefs, bet es gribētu būt. Un es gribētu, lai ar mani ir patīkami un veiksmīgi strādāt. Lai mums sanāktu veiksmīgi. |
|
|
| |
[Mar. 13th, 2008|09:39 pm] |
Ārkārtīgi patīkami izteicās jaunais pasniedzējs. Jauniņš, asu un niknu mēli, menedžeris. Kā spirgta gaisa vēsma iesīkstējušās institūcijas telpās. Tad lūk, viņš citēja kādu (vairs gan neatminos kuru, bet tas nav tik svarīgi) sakot, ka mūsdienu jaunatne vairs netiek galā ar savām emocijām. Ka tais pašās mīlestības lietās itin nekas neesot skaidrs tieši tamdēļ, ka jaunieši nelasa. Tas pats Rasins vai Igo, vai vēl kaudze rakstnieku iepriekšējām paaudzēm esot kalpojuši par tādu kā dzīves sākumskolas analoģiju emociju jautājumos. Un kas tagad? Tagad katrs pats par sevi, katrs pats savā neizpratnē. Bet nu labi, viņš piebilda, tas ir itin tālu no uzņēmumu vadības.
Tai pat laikā, otrajā lekcijā viņš bija ataicinājis vēl vienu tikpat jaunu, bet nu jau samērā pieredzējušu puiku, kura uzņēmums nu ir 10 valstīs Eiropā un pelna itin neslikti. Skaistākais no viņu abu kopsarunas: par darbinieku ļoti vēlams neņemt vientuļnieku, kam nav labu un tuvu attiecību ne ar vecākiem, ne arī pašam sava ģimene. "No šādiem cilvēkiem lielākoties ir tikai problēmas. Ar dzīvi neapmierināts, garlaikots, nomākts, ar laiku slikti strādās, bet prom iet negribēs, satiks riebīgu advokātu, kas ieskaidros šamajam - tev tak taisnība, ej un pierādi; nogremdēs gan sevi, gan mazo uzņēmumu." Brutāli. Stereotipiski. Ne vienmēr patiesi, taču sava daļa patiesības tajā ir. Ar cilvēkiem, kam nav ko zaudēt, ļoti uzmanīgi. Vēl uzmanīgāk ar tiem, kam nav nekādu saišu.
Kopsummā: puikas abi bija vietām parupji, straujas dabas un pilnīgi pārliecināti par savu taisnību. Atelpa. Puikas, kas abi pašiem spēkiem sasnieguši un nav notrulinājušies "koka valodā". Cik ļoti pietrūka tieši šādas attieksmes.
|
|
|
| atsauce uz veciem laikiem |
[Mar. 3rd, 2008|02:22 pm] |
Lapiņa virs tāfeles vienā no auditorijām. Teksts: Lūdzu nesmēķēt.
|
|
|
| |
[Dec. 13th, 2007|01:09 am] |
Pēdējā nedēļa vienmēr ir drusku par daudz - darbu un parādu, galvassāpju un nevēlēšanās jebko darīt, cigarešu un web browsing.
Mazliet gribas, lai ir tikpat viegli kā vietējiem. Sava valoda, sava vide, pat, ja ne sava pilsēta. No dzimšanas pazīstamās fiškas un domāšanas shēmas.
Vakardienas grāmatvedības kursā viens no cīņu biedriem nevarēja saprast, kāpēc gan ilgtermiņa aizdevums var tikt dots uz mazākiem procentiem kā īstermiņā? Būtu taču loģiski, ka, jo ilgākā laikā summu apmaksā, jo lielāka iespēja, ka minētajā laikaposmā kaut kas atgadīsies un kreditors paliks bešā...
Viens no jokiem, kas lieliski ilustrē ScPo labākos studentus - zināšanu ļoti daudz, taču liela to daļa iekļaujās striktā sistēmā, kas nebūt nav saistīta ne ar prakstisko, ne loģisko domāšanu.
Atkāpe: varbūt ārzemniekie/svešie neuzdod tikpat daudz jautājumu (tāpat smadzenes pārbāztas). Šķiet taču loģiski, ka:
ilglaicīgajiem aizdevumiem vienmēr prasa segumu -> segums ir, tātad lielāks security -> mazāks risks, līdz ar to mazāki procenti.
Tad atkal - vietējo domāšanas shēmas ir fantastiskas. Kā teica Frau Touya, šejienieši runā tik sarežģītiem vārdiem, jo laika gaitā ir zudušas sarežģītās gramatiskās un sintakses struktūras. |
|
|
| |
[Jun. 4th, 2007|04:26 pm] |
Šodienas eksāmena A daļa => no 20 iespējamiem iegūti 12
Turklāt kļūdas tieši tur, kur biju pārliecināta par savu taisnību. Pašpārliecinātība, bļe |
|
|