| |
[Nov. 6th, 2008|03:34 pm] |
Interesanti, kā būs, kad beidzot pabeigšu mācības? Seši gadi augstākās izglītības.
Bet nav ko duncīti asināt, kamēr lācis pa mežu skraida, pārfrāzējot ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) rasbainieks |
|
|
| |
[Nov. 6th, 2008|03:30 pm] |
Ņemot vērā, ka bibliotēkai no manis (un man no viņas) nekādas jēgas nav, došos pusdienās.
Galva tikpat miglaina kā laiks laukā.
Šovakar prezentācija. Ceru, ka esmu gatava. Drīzāk zinu, ka pastrādāt vēl būtu nepieciešams. Nav joks iztiekt visu gribēto, raksturojot kristāla un stikla trauku luxury sektoru FR.
Tukšs, tukšs, tukšs. |
|
|
| tehniķis līkām rociņām |
[Nov. 6th, 2008|12:21 pm] |
Wīīī, izdevās. Tagad no skolas pastkastes visas vēstules tiks pārsūtītas uz gmail. Beidzot. |
|
|
| |
[Jun. 23rd, 2008|01:06 pm] |
Par šodienu: one down, one to go.
Par sesiju: two down, three to go.
Ir tikai šodiena, šī stunda, šī minūte šeit un tagad. Viss pārējais būs vēlāk. Par visu pārējo domās vēlāk. Trešdien vakarā, piemēram. |
|
|
| |
[Jun. 18th, 2008|07:07 pm] |
Dažkārt kaitina tāds patētiskais sapņainums, skaistums, skumjums. Ak, nabaga mēs, skaistie un lieliskie, tik skumjie, tik asi sarainie. Ak vai. Nē, nē, es jau nesaku, ka es labāka. Gan jau tikpat labs neizaugušais pokemons kā jebkurš cits.
Dusmas ir forši, tajās kūsā enerģija. Labs enerģijas lādiņš.
Viss. Es braucu mājās turpināt darbus. Pa ceļam gan tiks iepirkti smēķi un grādīgais, lai šo nakti var ļoti radoši strādāt. |
|
|
| |
[Jun. 18th, 2008|04:26 pm] |
Un vēl ir beigušās cigaretes.
Un vēl pēc 1,5h tikšanās ar bēdumāsu: rīt ekspozējam mēdijus un vardarbību. Lieliska tēma noslēguma semināram. |
|
|
| Ap pilnmēnesi esošās dienas var būt arī izteikti labas |
[Jun. 18th, 2008|11:40 am] |
Kad no rīta esi laimīgi piecēlies un ticis uz agro vilcienu... nē, viss sākās agrāk. Kad vakar ir bijusi veiksmīga prezentācija, kas uzceļ atpakaļ labas pašsajūtas plaknē, ko nevar iebojāt pat dzelzceļnieku streika izraisītā 1,5h pavadīšana sveta Lacara stacijā dažu žurku kompānijā; kad šorīt pamošanās ir bijusi laicīga un agrais rīta vilciens ir ieradies laicīgi un noķerts; kad ceļā uz skolu ir uzsākta (labi uzsākta) viena juridiskā lietas analīze; kad otrās brokastis ir bijušas lieliskas un dienišķā the guardian kopija ir saņemta,
tad ir īpaši patīkami sajust iekšēju labsajūtu pēc friendlistes palasīšanas. |
|
|
| |
[Jun. 17th, 2008|08:16 pm] |
Prezentācija esot bijusi lieliska, tehniska, bet labi analizēts materiāls un pilnīgi skaidrojumi. Nu, man prieks. Man tiešām prieks, ka vēl viens darbiņš izdarīts un labi izdarīts.
(seminārs turpinās. Uztajās otra grupa. Man asiņo deguns. Dzelzs garša, dzelzs smarža. Tumši sārts uz baltā mutautiņa) |
|
|
| |
[Jun. 14th, 2008|03:16 pm] |
Darbi nedarās. Smadzeņu atslēgšanās. Varbūt tāpēc, ka sestdiena. Ka nav oficiālā darba diena, sabats taču.
Nu tad nē. Ja jau nē, tad nē. Tad ies dzert kafiju laukā, varbūt palasīties ko citu vai vienkārši pastaigāties. Pagulēt varbūt arī. |
|
|
| |
[Jun. 14th, 2008|01:02 pm] |
Sestdienas ir dīvainās dienas. Nav jāskrien, bet uz vietas palikt nedrīkst. Mācības kā Damokla zobens virs galvas, bet uz 48h (līdz pirmdienas rītam) viss sastindzis.
Saka, ka dienā cilvēkam esot nepieciešami 12 pieskārieni. Tik daudz, kad ikdienas pieskārieni ir nejauša uzgrūšanās garāmgājējiem. Vientulība zied, tās spilgtums dažkārt ir neizturams, taču rada atkarību. Atkarība no neatkarības, no vienatnes.
Divas nedēļas, kas paskries gar acīm straujāk kā gribētos. Straujāk kā vajadzētu. Visu paspēt, visu izdarīt. Viss gads divu nedēļu vērtībā. Ja izdosies, ieskaitīs.
Katru rītu celties. Un katru dienu izdarīt kaut vienu darbu. Kaut vienu, citādi elle. |
|
|
| |
[Jun. 11th, 2008|09:35 am] |
Expo Nr.1 ir pabeigts. Vakar vakarpuse uznācis bija tāds slābanums, šļauganums mugurkaulā. Bet nekas, kaut kā jau nu piebeidzu. Rīt trešais eksāmens (bet pirmais nopietnākā studiju priekšmetā), sesija pēc 10 dienām. Un ārā tik silts un pilnīgi zilas debesis. Gulēt zālītē, priecāties un ne par ko nedomāt.
Pabeigts un izdarīts. |
|
|
| par mācību organizāciju |
[Jun. 10th, 2008|04:38 pm] |
Pietrūkst Māstrihtas. Šausmīgi pietrūkst Māstrihtas. Gan jau, ka ir dažādi studenti, bet PBL (problem-based learning) šķiet vispiemērotākā mācību sistēma.
Jo lekcijas ir pamatā labas, bet garas. Un tad paralēli visi semināri, kuros nekad nav nekādu diskusiju, bet katru reizi kāds prezentē atkal kādu tēmu. Tas ir garlaicīgi un neproduktīvi. Un vispār. Man nepatīk mana skola. Pusgadi ir pārāk ilgs periods, lai spētu izturēt.
Vajag trimestrus un ne vairāk kā divus priekšmetus trimestrī, neskaitot valodas. Un tad pa trimestri tu apgūsti visu nepieciešamo. Izurbies cauri mācību materialiem, pats sevi kontrolē un pats sev uzstādi sasniedzamos mērķus. Un esi pilnīgi brīvs, pats sev valdnieks un lēmējs. Pašnodarbināts. Un lekciju praktiski nav, ir tikai semināri (pasniedzējus labus gan tad ļoti vajag; iedvesmojošus pasniedzējus).
Jā, man ļoti pietrūkst Mastrihtas. Tāpēc jau viņu ekonomikas fakultāte bija labākā Nīderlandē. Tāpēc jau viņus un viņu studentus tik ļoti mīl uzņēmumi. Tāpēc, ka visu paši, paši, paši. Uzņēmīgā domāšana.
Jā, es šobrīd nodarbojos ar Francijas darba tiesībām. Rīt prezentācija par tēmu "personāla un arodbiedrību priekšstāvju atlaišana no darba: aizsardzība vai imunitāte?" Loģiski, ka aizsardzība. Šajā sociālistu valstī jau nevar teikt, ka imunitate. Nav jau arī, jo šejienes ekonomiskā un tiesiska vide likusi darba devējiem kļūt slīpētiem. Tā nu tas ir: ja tevi no visam pusēm piespiež, tu atrodi apvedceļus jebkam. Un vienalga piekās to sistēmu :) |
|
|
| |
[Jun. 4th, 2008|09:26 am] |
Cerība uz agro pamošanos izkūpēja līdz ar modinātāja zvanu. Migrēna, ai migrēna. Un gurdums mugurkaulā.
-----
Blakus sēž kursabiedrene gaiši rozā datoru. Meitene, kuras kakls varētu nošņirkstēt starp pirkstiem. Smuka, bet pēc mājas vistas. Šņik, šņak, starp zobiem nošvirkstēs spalvas.
-------
Jā, es vēl guļu. Taustiņu deldēšana, pierakstot lekciju, neskaitās. |
|
|