| |
[Jan. 7th, 2010|08:52 pm] |
Tik tikko pēc pamošanās, stāvot zem karstas ūdens dušā, mani parasti apmeklē tēli.
Šorīt bija tēvocis Jura, kas visu dzīvi neko nejuta, jo bija komā; un nejūt arī tagad, bet tagad jau aiz vecuma.
Ne katru rītu, bet bieži gan. Tās laikam sauc par balsīm galvā. |
|
|
| |
[Sep. 7th, 2009|02:51 am] |
Pirmdienas rīts un pēdējo spēku pielikšana pēdēja gada bilances rakstīšanai. Nupat gan gulēt, rīt agrais un sparīgais rīts.
(interesanti, ka, ik pa laikam pavelkot zem visa apakšā svītru un palūkojoties uz + un -, dzīve sāk šķist jēgpilnāka) |
|
|
| |
[Jul. 6th, 2009|08:22 pm] |
I wanted to be a good girl and I wanted to be a bad girl. I was neither of them. |
|
|
| |
[Jul. 4th, 2009|06:50 pm] |
Tagad es, protams, smejos. Par socioniku ir lasīts? Un par dažādajiem cilvēku tipiem?
Смех и бред это всё, конечно, но в каждой шутке есть доля шутки. Так вот, нашла я даже коротенький тест. Нашла и прошла. И представте себе, они даже придумали женские соционические типы...
Дальше под столом от смеха ибо кем другим могла бы я быть как не Алисой?
Вот друзья, от каких-то вещей в жизни не убежишь :D |
|
|
| |
[Jun. 7th, 2009|04:13 pm] |
| [ | music |
| | Richard Hawley - The Ocean | ] |
Asumi palīdz atgriezties. Rupmaizīte ar biezi uzziestu wasabi pastas kārtu. Aizrauta elpa, asaras. Un tad atgriešanās tepat. Saaukstēšanās sāk atkāpties. Sagurums arī. Atpakaļ pie pamatiem. |
|
|
| |
[May. 12th, 2009|01:05 am] |
True or false? I keep dreaming around. Do a thousand things and just sometimes feel wrong. |
|
|
| |
[May. 6th, 2009|02:59 pm] |
Būšu aizņēmusies aisapņošanos. Pēdējo pāris nedēļu laikā nu jau reizi trešo sapinos savās potītēs, lejup pa kāpnēm ejot. Tiktal viss vēl labi, jo seku vietā nobrāztas plaukstas, aizlauzti nagi. Nu, uz pieres piezemējusies vēl neesmu, bet arī tas varētu nākt. Eh, ieradumu aizņemšanās. |
|
|
| |
[Apr. 29th, 2009|11:53 pm] |
Tādos vakaros pazūdu. Manis vairs nav. |
|
|
| |
[Apr. 29th, 2009|12:55 am] |
Izvilku ziemas guļammaisu pēc vakarnakts aukstuma. Laikam esmu kļuvusi salīga. |
|
|
| |
[Apr. 24th, 2009|11:50 pm] |
| [ | music |
| | Peter Nalitch - Baba Luba | ] |
Piektdienas ir vīna un pārmērīgu atklātību dienas. Lai man piedod manas skumjas.
Un manas shaubas, kas uzmācas tikai pēc dažām vīna glāzēm, kad pazūd ikdienas filtri un vēlme uzturēt možu garu. |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2009|08:39 pm] |
Tukšā vietā, no nekā sevi uzdzīt kokā.
Kā jūs no neirozēm ārstējaties? |
|
|
| |
[Apr. 19th, 2009|05:19 pm] |
Nupatās jau sākusi spīdēt saule. Klausos piektdien aizdotā Kīta Džareta Ķelnes koncertu. Rokas gan joprojām salst.
Nākamais punkts plānā - sākt gatavoties rītdienas vakara lekcijām. Čemodānu izpakošu vēlāk, šobrīd negribas nemaz, nemaz. |
|
|
| svešas pilsētas svešās dzīvēs |
[Feb. 3rd, 2009|07:43 pm] |
Lasu to pašu Orangette. Aizdomājos, kā tā, ka tik ļoti daudziem ārzemniekiem Parīze izraisa tik siltas jūtas? Gandrīz vai tādu sapņainu nostaļģiju - ai, tā pelēkā šarmantā pilsētā, kur gaisma ir tik īpaša etc. Iluzorā uztvere? Selektīvā atmiņa?
Nesaprotu. Jā, šī ir skaista pilsēta, bet pasaulē skaistu pilsētu ir ļoti daudz un nereti pilsētas viena par otru maskējas. Un gaisma katrā pilsētā ir cita, taču arī tā mēdz veikt visneiespējamākos ceļojumus, lai, teiksim, janvāra pēcpusdiena Parīzē atgādinātu Vecdaugavu septembra vidū. Savādas tās atmiņas par pilsētām.
upd: Meloju. Ir viena pilnīgi romantiskā Parīzes atmiņa. Pagājušā gada jūlija sākumā gulēju zālītē Luvras priekšā. Skatījos vakara debesīs, klausījos blakus futbolistos. Vēl tagad iedomājoties jūtu to saules siltumu. |
|
|