| |
[Oct. 18th, 2009|06:19 pm] |
Šajā daudzu mīļotajā pilsētā nekad nestrādā slīdtrepes. Cel nu rociņām smago somu, atbalsti uz sāna, ja par smagu rokās vien nest, un stiep tik uz augšu, no metro dzīlēm pret saules gaismu iznirstot. Pirmā atkal tikšanās spēcīga naida iekrāsota. Jā, ja vien varētu, apšautu tos, kas slīdtrepes svētdienās izslēdz (īsti parīzieši gan jau nekad nekur nebrauc, bet ja brauc, tad tikai vieglu rokas somu). |
|
|
| |
[Sep. 29th, 2009|07:01 pm] |
Rudens šeit ir skaists. Gaiss gan tikpat piesārņots kā parasti, bet bronhītiņam nepatīk, bronhītiņš klepojot rauj pušu bronhus.
Bet rudens šeit ir skaists. Arī dzīvžogu ieskautajā uzbērumā pie Luvras. Nākamreiz ņemšu fočuku nevis baltas lapas un zīmuli. |
|
|
| |
[Sep. 28th, 2009|03:24 pm] |
Tikmēr - Parīzē jau kuro dienu saulains, iesilst uz dienas otro pusi (pagaidām vel tikai +21). |
|
|
| meiteņu lietas jeb kā man atkal nogrieza matus |
[Jul. 4th, 2009|05:03 pm] |
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Jul. 2nd, 2009|07:04 pm] |
Tikko pamodos. Karsti, vai ziniet. Tā kā velk, tā kā nevelk uz negaisu. Norūcināt norūcināja, bet vējš lēnītēm pūš prom. Kaut nu tepat vien atstātu. Asfalts sakarsis līdz nelabumam. Gluži vai gribas lūgt - nu nolīsti taču, kad iešu atpakaļ no veikala. Gribas vēsas lietus lāses uz ādas. Līksmi klaigāt, plikām pēdām uz asfalta, seja debesīs. Līsti, līsti, lūdzu. |
|
|
| sesijas turpinājumā N+1 |
[Jul. 2nd, 2009|01:22 pm] |
Final countdown: four down, one to go.
Nākamais - otrdien. Līdz tam darbs un gatavošanās.
Bet te ir vēl karstāks kā vakar. Tāpēc paliekam mājās, strādājam mājās.
(kamēr aizbrauks līdz darbam, zaudēs ne tikai sapratu, bet arī elpu. tas, kas neizkusīs, tas iztvaikos) |
|
|
| |
[Jun. 29th, 2009|08:46 pm] |
О, Боги!
p.s. Jā, Dūju mežā ir par karstu, +26. Varot būt pat negaiss (kur gan, kur? debesīm pāri tikai dūmaka) |
|
|
| |
[Jun. 26th, 2009|01:51 pm] |
Taurē. Taurē, smejas, karas laukā pa mašīnu logiem. Baltie krekli un baltie smaidi, prieka vairāk kā saprašanas. Kabrioleta pakaļējā sēdeklī, pusizgūlies uz bagāžnieka puika filmē aizmugurē braucošo melno, spoži nopulēto, baltām lentām pārsieto mersedesu.
Imigrantu kāzas. Prieka vairāk kā saprašanas, aumaļām, aumaļām līst, piepilda ielu. |
|
|
| |
[Jun. 7th, 2009|04:13 pm] |
| [ | music |
| | Richard Hawley - The Ocean | ] |
Asumi palīdz atgriezties. Rupmaizīte ar biezi uzziestu wasabi pastas kārtu. Aizrauta elpa, asaras. Un tad atgriešanās tepat. Saaukstēšanās sāk atkāpties. Sagurums arī. Atpakaļ pie pamatiem. |
|
|
| (shîs nedélas produktivitàtes koeficients neproporcionàli zems attiecîbà pret darbà pavadîto laiku) |
[Apr. 28th, 2009|09:47 am] |
Laikam ievas sàkushas ziedét.
+7 °C (feels like +5°C), apmàcies, D-véjsh 7 km/h? Shodienas maksimumu sola +13°C.
Gribéju palikt màjàs un zem segas. Nelîst laukà nemaz, pagulét. Vines no n-tajiem modinàtàjiem tomér uzmodinàja, màsa piecéla. Nogurums mugurkaulà. Ljoti gribu màjàs, nu, tajàs, kas aptuveni 1700km attàlumà. Un drusku nemierîga - kà tad îsti tas bùs. |
|
|
| |
[Apr. 19th, 2009|05:19 pm] |
Nupatās jau sākusi spīdēt saule. Klausos piektdien aizdotā Kīta Džareta Ķelnes koncertu. Rokas gan joprojām salst.
Nākamais punkts plānā - sākt gatavoties rītdienas vakara lekcijām. Čemodānu izpakošu vēlāk, šobrīd negribas nemaz, nemaz. |
|
|
| atpakaļ prom Dūju mežā |
[Apr. 19th, 2009|04:10 pm] |
Lidmašīnā blakus sēdēja jūrnieks, kam tālāk jālido uz Āfrikas vidieni. Esot sēdējuši lidostā kopš pieciem, viņu lidmašīna kavējusi, tad sabojājusies. Tagad pa tiešo uz Parīzi, bet starp lidojumiem esot 20 minūtes. Neesot gan arī pirmā reize - vienmēr ceļā ķibeles.
Bet vislabprātāk jau viņš būtu palicis mājās, dalījis savu darba laiku starp Rīgu un Ventspili. Vienu nedēļu strādā, otra brīva. Bet nav Latvijā darba, viņš teica. Nu jau labu laiku esot solījuši, ka mājās varēs palikt, taču atliek un atliek. Tad nu atkal brauks uz Āfriku. Īpaši patīkami jau nu tur neesot. Novēlēja laimīgu mācību piebeigšanu; par atbildi - lai viņam labs ceļavējš.
---------------------------------------------------------
Pelēki nomācies, bet vis jau sen izplaucis. Dūju mežā pie stacijas zied ābelītes. Sārtā kļava tieši zem logiem šogad pastiepusies garāka, drīz jau aizstiepsies līdz nākamajam stāvam. Jauki - vasaras pievakarēs metīs ēnu.
Atstātās puķes izdzīvojušas. Pastkaste laipnu vēstuļu pilna. Apdrošinātāji, izīrētāji un bankas mani vēl aizvien mīl un sūta kvēlus jo kvēlus rēķinus, kaismīgus atgādinājumus un gandrīz nepiedienīgus jaunos piedāvājumus.
Un - šajās otrajās mājās dīvaini smaržo. Ne pēc mājām, ne arī apmetnes vietas, jo katrs centimetrs apdzīvots. Taču puķes visas izdzīvojušas, tikai pāris mirušu pumpuru pelargonijai. |
|
|