atpakaļ prom Dūju mežā
Lidmašīnā blakus sēdēja jūrnieks, kam tālāk jālido uz Āfrikas vidieni. Esot sēdējuši lidostā kopš pieciem, viņu lidmašīna kavējusi, tad sabojājusies. Tagad pa tiešo uz Parīzi, bet starp lidojumiem esot 20 minūtes. Neesot gan arī pirmā reize - vienmēr ceļā ķibeles.
Bet vislabprātāk jau viņš būtu palicis mājās, dalījis savu darba laiku starp Rīgu un Ventspili. Vienu nedēļu strādā, otra brīva. Bet nav Latvijā darba, viņš teica. Nu jau labu laiku esot solījuši, ka mājās varēs palikt, taču atliek un atliek. Tad nu atkal brauks uz Āfriku. Īpaši patīkami jau nu tur neesot. Novēlēja laimīgu mācību piebeigšanu; par atbildi - lai viņam labs ceļavējš.
---------------------------------------------------------
Pelēki nomācies, bet vis jau sen izplaucis. Dūju mežā pie stacijas zied ābelītes. Sārtā kļava tieši zem logiem šogad pastiepusies garāka, drīz jau aizstiepsies līdz nākamajam stāvam. Jauki - vasaras pievakarēs metīs ēnu.
Atstātās puķes izdzīvojušas. Pastkaste laipnu vēstuļu pilna. Apdrošinātāji, izīrētāji un bankas mani vēl aizvien mīl un sūta kvēlus jo kvēlus rēķinus, kaismīgus atgādinājumus un gandrīz nepiedienīgus jaunos piedāvājumus.
Un - šajās otrajās mājās dīvaini smaržo. Ne pēc mājām, ne arī apmetnes vietas, jo katrs centimetrs apdzīvots. Taču puķes visas izdzīvojušas, tikai pāris mirušu pumpuru pelargonijai.