| |
[May. 14th, 2014|08:01 am] |
Vēl šorīt spotifajs piedāvā sekot tuvu draugu bijušajiem. Savādās attiecības. Mulsums, ko darīt, kad redzi tuva drauga bijušo, par kuru it kā zini kaut ko, kas šķitis jauks cilvēks, bet nupat ir svešinieks, vairs nekādu saikņu. Tad paskaties arī uz sevi, mēs tik viegli kļūstam sveši viens otram.
Brutālas paģiras. |
|
|
| par nozimigumu un svarigumu |
[May. 8th, 2014|05:35 pm] |
Bija ilgs laiks, kad nacu pec darba majas un mocijos [kad pieleca, ka darbi tiek dariti], jo shkita, ka [ja, ja, dumji jo dumji] es izlemju. Ko, kam, cik un kada veida. Vai virzit uz atlaishanu vai ieteikt vel paturet; sachinit rakstitos pamatojumus; samacit vaditajus, ko (ne)teikt un (ne)darit, un kada veida. Tad pienaca bridis, kad pieleca. Tu tak esi klat tikai ka padomdevejs. Tu vari otram paskaidrot, varbut kaut ko iemacit, varbut sanemties. Bet tava (ne)izdariba nav ta, kas beigu gala izlemj, ka bus. Reizem gan, protams, gadas. Kad pabeigta viena lieta, aiver ciet, un ej talak. Naks nakama, citadaka. Un tad sanak gulet mierigak. Butu labi, protams, ja to varetu iemacities mazliet atrak, bet labi, ka vismaz tagad dala no ta visa ir iesedusies pietiekami dzili.
Kad man jauta, ko es daru, es saku, ka atrodu risinajumus un dodu padomus. Ta jau sanak. |
|
|
| |
[Jan. 12th, 2010|05:36 pm] |
Steiga un steiga un steiga un steiga.
Ap pusseshiem parasti nogurstu. Gribas majas un uzreiz zem segas, acis ciet un tad jau rits, kad jacelas ;)Cerams, ka nakotne atmaksasies (kaut shtrunts, nakotnes nemaz nav un nekad nav bijis). |
|
|
| |
[Jan. 7th, 2010|08:52 pm] |
Tik tikko pēc pamošanās, stāvot zem karstas ūdens dušā, mani parasti apmeklē tēli.
Šorīt bija tēvocis Jura, kas visu dzīvi neko nejuta, jo bija komā; un nejūt arī tagad, bet tagad jau aiz vecuma.
Ne katru rītu, bet bieži gan. Tās laikam sauc par balsīm galvā. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2009|05:44 pm] |
Sirreālisti ir labi kaut vai ar to, ka ļauj drošos (noslēgtas galerijas) apstakļos izjust tās pašas bailes un trauksmi, kuras ārpusē galvu plēš pušu. Tāpēc nākamajās brīvdienās atkal jāiet mākslu raudzīties. |
|
|
| |
[Sep. 29th, 2009|07:01 pm] |
Rudens šeit ir skaists. Gaiss gan tikpat piesārņots kā parasti, bet bronhītiņam nepatīk, bronhītiņš klepojot rauj pušu bronhus.
Bet rudens šeit ir skaists. Arī dzīvžogu ieskautajā uzbērumā pie Luvras. Nākamreiz ņemšu fočuku nevis baltas lapas un zīmuli. |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2009|12:01 am] |
Ak jā, no 15.septembra es laikam vairs neskaitīšos students. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2009|11:07 am] |
Dzîve iet uz priekshu pat tad, kad miega pietrùkst.
Prezentàcija rîtdienai nu jau izskatàs vérà nemama. Shefs novértéja pozitîvi, sanemtajiem komentàriem un uzlabojumiem vajadzétu rît bùt absolùti graujoshiem.
Citàdi darbs negaida, darbs lékà apkàrt un luncina asti. Un es priecàjos. |
|
|
| |
[Sep. 7th, 2009|04:08 pm] |
Ja godîgi, tad drusku shkrobe ir. Bet tad atkal - labs iemesls sanemties un pletét tàlàk.
(Sarunbiedrs gan bija loti patîkams, tàds forshs profesionàlis + vienkàrshi jauks cilvéks + nu, jà, no tàs pashas austrumu puses) |
|
|
| |
[Sep. 7th, 2009|12:47 pm] |
Péc vakarnakts tutorship ieméginàshanas un pashas kreatîvajiem uzplùdiem, gatavojoties treshdienai, shodien viegls uztraukums pirms pécpusdienas un grùsha, jo grùsha sanemshanàs dajebko darît. (nu labi, pàris @ un tagad vél labojumi vienam sarakstam)
Iekshpagalmà péc ilgàkiem laikiem ielaidàs zvirbulis. Strazdi lénàm pàrvàcas uz siltàkiem medîbu laukiem. |
|
|
| |
[Sep. 7th, 2009|02:51 am] |
Pirmdienas rīts un pēdējo spēku pielikšana pēdēja gada bilances rakstīšanai. Nupat gan gulēt, rīt agrais un sparīgais rīts.
(interesanti, ka, ik pa laikam pavelkot zem visa apakšā svītru un palūkojoties uz + un -, dzīve sāk šķist jēgpilnāka) |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2009|02:27 pm] |
| [ | music |
| | Keith Jarret - The Koln Concert | ] |
Sieru sieva kļuvusi atkal par šlanku meitieti. Smējās, ka nupat atkal varēšot pēc ilgiem laikiem ķircināt. Bet es izskatoties nogurusi, lai atpūšoties šajās brīvdienās.
Džareta 'Inside Out' gan nav tik labs kā viņa paša Ķelnes koncerts; vismaz fonā Playboy intervijai ar Marlonu Brando. |
|
|
| |
[Sep. 4th, 2009|04:30 pm] |
Ir par daudz un nav par daudz. Viena puse raujas màjup, uz ziemeliem. Otra puse vél aizvien darba lietàs grib puspasaules, shtrunts, ka tas varétu bùt no ziemeliem tàlu un prasîtu lielàko iekshéjo resursu dalu.
Vél aizvien vélme péc izguléshanàs.
Mîlestîba mana, mîlestîba, cik daudz gan tev pacietîbas (bùs) nepiecieshams. |
|
|