| |
[Sep. 4th, 2009|04:30 pm] |
Ir par daudz un nav par daudz. Viena puse raujas màjup, uz ziemeliem. Otra puse vél aizvien darba lietàs grib puspasaules, shtrunts, ka tas varétu bùt no ziemeliem tàlu un prasîtu lielàko iekshéjo resursu dalu.
Vél aizvien vélme péc izguléshanàs.
Mîlestîba mana, mîlestîba, cik daudz gan tev pacietîbas (bùs) nepiecieshams. |
|
|
| jà, jà, neizguléshanàs dod pa smadzeném |
[Sep. 3rd, 2009|11:02 am] |
Iespéjams, divu mazguléto nakshu sekas ir kashkjîgums. Rîta îszinu pieradums, ko maskét ar viltus neitralitàti. Mùzhîgà iekshéjà nepàrliecinàtîba, bet iekost mélé un pieturét vàrdus, ja otrà pusé nav rozhaini vai ir tikpat nedroshi.
Vienvàrdsakot: shis ir rudens rîts, kuru méginàs izbaudît un kaut ko pastràdàt. Viss iznemot egoistisku rudens sajushanu un darbu var iet pastaigàties. hau! |
|
|
| |
[Jul. 6th, 2009|08:46 pm] |
Это же всё равно ты. Даже если у тебя истерики, это же всё равно ты. |
|
|
| |
[Jun. 1st, 2009|08:07 pm] |
Ā, un mana studiju biedre uz šonakti ir vakar devusies Kopenhāgenas virzienā. Stāsts par to, ka nav iespējams izturēt attālumu, kas šķir no tuvākā. Rīt lidojot atpakaļ. Uz vakara lekcijām būšot. Šķiet, mēs dzīvojam ļoti siltā pasaulē (bet jā, es zinu, this is just silly romatic stuff). |
|
|
