Bet mēs esam tik vienkārši, vienkārši. Maz lasām, maz zinām. esam ieslīguši katrs savā disciplīnā un pat degungalu laukā neizvelkam.

Mūsu mīļais pasniedzējs/žurnālists/amerikānis Parīzē tā vien šķiet, ka raustās neirozēs no absolūti pofigistiskajiem, pārnopietnajiem un slinkajiem līdz pat kliņķim studentiem. Man uz viņu ir siltas jūtas, man ļoti patīk, kā viņš smēķē. Turklāt viņš ļoti, ļoti atgādina tēlu no 20.gs. 20.gadiem. Ģērbts melnā, garu mēteli - kā no tālaika fotogrāfijām izkāpis. Un nervozi nervozs, raustīgs un straujš, bet iekšēji ļoti patīkams.