| |
[Mar. 19th, 2008|12:52 am] |
Tā ir, ka nelasa cibu. Visus interesantos un, galvenais, adresētos ierakstus palaiž garām.
Jā, šodien ir bijušas ļoti daudz grāmatvedības stundu. Rīt būs vēl. A par ceturdienu un piektdienu es nerunāšu. K čertu :)
upd: ā, un izādās, ka es par daudz laika veltot katrai atsevišķai lietai. Un esmu stūrgalvīga: ja ir ieņemta prātā kāda ideja, tad tik viegli gan netiek atmesta. |
|
|
| |
[Mar. 19th, 2008|07:53 pm] |
Vislabāk man patīk krogi/kafejuškas/ieskrietuves, kur virs katra galda ir spuldzīte/lampa. Tāda, kas atrodes ne augstāk kā 50cm virs galda virsmas un met lielisku piesātināti zeltainas gaismas loku. Visam pārējam ir sekundāra nozīme. Tikai galds un lampa virs tā. Un vēlams ne par daudz kustības gar galdiņiem.
Tad paķert kādu grāmatu un pazust tās dzīlēs. Apkārtnei vairs nav nozīmes, dzīvei ārpus galda un gaismas robežām arī. Tā pat varētu būt skatuve, uz ielas pusi vērsts logs skatloga plašumā, vienalga. Tikai tas galds un gaisma virs tā. |
|
|
| |
[Mar. 19th, 2008|08:12 pm] |
|
Un vēl man patīk būt skolas vestibilā pēdējās vakara lekcijas laikā. Laukā jau tumši tumšs, cilvēku maz, les appariteurs runājas savā nodabā. Tad šeit ir patīkami, mazliet atsvešināti, bet arī ļoti patīkami. Vieta, kur pabūt ar sevi, bet bez vientulības piegaršas, kas nepārprotami piezogas gan stacijās, gan metro pieturās, gan lidostās. |
|
|
| |
[Mar. 19th, 2008|08:18 pm] |
Bet mēs esam tik vienkārši, vienkārši. Maz lasām, maz zinām. esam ieslīguši katrs savā disciplīnā un pat degungalu laukā neizvelkam.
Mūsu mīļais pasniedzējs/žurnālists/amerikānis Parīzē tā vien šķiet, ka raustās neirozēs no absolūti pofigistiskajiem, pārnopietnajiem un slinkajiem līdz pat kliņķim studentiem. Man uz viņu ir siltas jūtas, man ļoti patīk, kā viņš smēķē. Turklāt viņš ļoti, ļoti atgādina tēlu no 20.gs. 20.gadiem. Ģērbts melnā, garu mēteli - kā no tālaika fotogrāfijām izkāpis. Un nervozi nervozs, raustīgs un straujš, bet iekšēji ļoti patīkams. |
|
|
| |
[Mar. 19th, 2008|08:32 pm] |
|
Pēdējais- man šovakar nav iekšās tās gribēšanas pārlasīt. Bet ir vēlēšanās aprunāties. Tā nu viš gadās. |
|
|