| random #12 |
[Feb. 13th, 2012|06:48 pm] |
Nedēļas nogale pavadīta stereotipiskā sievietes lomā: ēst gatavošana, trauku mazgāšana, ēst gatavošana, trauki vēlreiz, mājas tīrīšana, ēst gatavošana. Mīļotais apslimis, tad nu arī ārstēšana. Vakarpusē pašai sametās temperatūra. Noskrējusies un sagurusi. Toties tīru māju un tīriem traukiem, pilnu ledusskapi un tumši sarkaniem nagiem.
Šovakar cerēju uz sporta zāli, bet kas nu tev deva, darbu sametās pabiezs un tikai tagad dosies mājup pa tumsu sarkanajiem nagiem spīdot.
ps: Nez kādēļ uzņēmuma iekšienē ierakstītie apmācības materiāli par blogošanu, vīterošanu un līdzīgajiem ir pavisam 0.0 līmenī? Tur jau varbūt uz beigām arī kaut kas interesants arī ir, bet nevar tak izturēt šito dumo vāvuļošanu pirmās 40 minūtes, lai pēkšņi atklātu, ka tur pa vidu ir 2 minūtes interesantuma un lietderīguma. |
|
|
| |
[Aug. 25th, 2009|06:19 pm] |
Bezjégas dienas. ne dzîvot, ne nedzîvot. ne stràdàt, ne kam citam pievérsties izdodas. Vienu gan - màjup ieshu kàjàm. Vismaz maza pastaiga nàks par labu. |
|
|
| Svaigus, kraukšķīgus tekstus galdā! |
[Apr. 15th, 2008|03:58 pm] |
Nosolos vairs nelasīt blogus iekš satori.lv
Svinīgi sev nosolos.
Ļoti gribētos, lai rakstošie/rakstītāji iemācās rakstīt. Par spīti mūžīgajām gaudām viņu virzienā, šobrīd noņemu cepuri franču priekšā, kuriem forma ir tikpat svarīga un novērtējama kā saturs.
Negribi - nelasi? Bet ko lai dara, ja šajā valodā lasīt gribas, ai, kā gribas.
Nepatīk - raksti pats? Neesmu ne rakstnieks, ne rakstītājs. Esmu patērētājs, gribu savu dienišķo devu kvalitatīvu un svaigi radītu tekstu. |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2008|10:58 am] |
Uztrauc sava pienesuma trūkums grupas darbā. Teksts uzrakstīts, bet tas arī ir viss. Ne labojumu, ne kā cita īpaši nevaru sniegt. Tad atkal- kāpēc sevi jāšausta? ir lietas, kas padodas, ir tās, kas ne. un miers. Lai jau pašapziņa lokās konvulsijās, satiekot bijušos klasesbiedrus. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2007|01:09 am] |
Pēdējā nedēļa vienmēr ir drusku par daudz - darbu un parādu, galvassāpju un nevēlēšanās jebko darīt, cigarešu un web browsing.
Mazliet gribas, lai ir tikpat viegli kā vietējiem. Sava valoda, sava vide, pat, ja ne sava pilsēta. No dzimšanas pazīstamās fiškas un domāšanas shēmas.
Vakardienas grāmatvedības kursā viens no cīņu biedriem nevarēja saprast, kāpēc gan ilgtermiņa aizdevums var tikt dots uz mazākiem procentiem kā īstermiņā? Būtu taču loģiski, ka, jo ilgākā laikā summu apmaksā, jo lielāka iespēja, ka minētajā laikaposmā kaut kas atgadīsies un kreditors paliks bešā...
Viens no jokiem, kas lieliski ilustrē ScPo labākos studentus - zināšanu ļoti daudz, taču liela to daļa iekļaujās striktā sistēmā, kas nebūt nav saistīta ne ar prakstisko, ne loģisko domāšanu.
Atkāpe: varbūt ārzemniekie/svešie neuzdod tikpat daudz jautājumu (tāpat smadzenes pārbāztas). Šķiet taču loģiski, ka:
ilglaicīgajiem aizdevumiem vienmēr prasa segumu -> segums ir, tātad lielāks security -> mazāks risks, līdz ar to mazāki procenti.
Tad atkal - vietējo domāšanas shēmas ir fantastiskas. Kā teica Frau Touya, šejienieši runā tik sarežģītiem vārdiem, jo laika gaitā ir zudušas sarežģītās gramatiskās un sintakses struktūras. |
|
|